Richelle Mead- Georgina Kincaid series

succubus_blueŠī gada sākumu lasāmvielas izvēlē varētu raksturo kā – walk down memory lane. Jo šī ir vēl viena sērija, ko iesāku pirms kādiem desmit gadiem, un ar katru nākamo daļu, es atskārtu, cik ļoti mani aizrauj šāda veida stāsti. Es neesmu no tiem lasītājiem, kas nemitīgi seko līdz jaunākajiem bestselleriem, bet tie mazāk vai vairāk tomēr nonāk manā TBR sarakstā. Daļa no tiem kļūst tikai par daļu no statistikas, citi iegūst manu labvēlību. Bet sākot lasīt angļu valodā, lielākā daļa tā brīža lasāmvielas bija sērijas, kas intriģējušas ar pirmās grāmatas aprakstu, jo recenzijām es tikai ātri pārbraucu pāri, nevēloties izbojāt grāmatu.

Šī sērija bija viena no tādām, sāku to lasīt pēc Vampire Academy izlasīšanas, turpinot iepazīt Richelle Mead darbus. Stāsts rit pasaulē, kur starp parastajiem mirstīgajiem mīt Elles iemītnieki- dēmoni, succubus, vampīri; Debesu iemītnieki – eņģeļi, kā arī būtnes, kas nepieder nevienai no šīm aliansēm. Debess un Elles “darbinieku” galvenais uzdevums ir pievilināt cilvēku dvēseles savai pusei, eņģeļu metodes ir ļoti noslēpumainas, bet Elles radības ir acīmredzamākas. Tās slēdz līgumus ar cilvēkiem, dodot pretī kādu vēlēšanu,  saņemot dvēseli kalpībai Ellei; ieved mirstīgos kārdinājumā, kas noved viņu tuvāk Ellei.

What were good and evil, really, but stupid categories? Stupid categories that restricted people and punished or rewarded them based on how they responded to their own natures, natures they really didn’t have any way to control.

Galvenā varone Georgina ir viena no Elles padotajiem, pirms vairākiem gadsimtiem viņa noslēdza līgumu, lai glābtu savu mīļoto, pretī solot mūžīgi kalpot Ellei kā succubus.  Pēc tik daudziem gadiem būdama šī radība, Georginai ir apnicis nebeidzamais loks, dzīve bez mīlestības un jūtām. Viņa ir pašpārliecināta, enerģiskas un labsirdīga persona, neraugoties uz piederību Ellei. Viņu atšķirībā no citiem nemirstīgajiem saista tuvas attiecības ar cilvēku pasauli, viņa pat izvēlējusies strādā grāmatnīca, kur arī viņai satiekot savu mīļāko autoru, dzīve izmainās uz visiem laikiem.

“A succubus who doesn’t want to be a succubus. A succubus who wants to be human.”

I couldn’t stand the thought of causing pain to a loved one. I couldn’t stand the thought of damning a good soul. Somewhere, somehow, after centuries of blithely harming others, I had gone horribly awry as a succubus.

451cb56d17d3f80b1c14af34f4915322Šī sērija noteikti jālasa rūpīgi pēc kārtas, jo autore stāstā ir iepinusi noslēpumu, kas lēnām atklājas tuvojoties noslēgumam. Kopēja koncepcija par Debesu un Elles nebeidzamo cīņu par cilvēku dvēselēm ir intriģējoša, turklāt robežojas ar ticamību. Jau no pirmās grāmatas autore, liek nojaust, ka tiek glabāts kāds noslēpums, bet tas pilnībā atklājas tikai pēdējā daļai. Stāsts ir lieliski sastādīts ļaujot lasītājam pašam lēnām šķetināt noslēpumu, ne brīdi neatklājot par daudz, tai pat laikā atskatoties uz lasīto, sapratu, daudzu ainu iespaidu uz kopēju sižeta līniju.

Sēriju izlasīju nedēļas laikā,jo ātrāk vēlējos noskaidrot, vai autores noslēpums būs bijis gaidīšanas vērts. Tāds tas bija. Laikam šobrīd ir tāds dzīves posms, kad nevēlos lasīt neko pārāk nopietnu vai ar zinātniski piesātinātu, bet pieturēties pie man tik mīļās fantāzijas pasaules. Šobrīd vēl nezinu, kas sekos tālāk lasīšanas sarakstā, ļoti iespējams, ka vēl kāda sen iesākta sērija.

” We all have moments of weakness. It’s how we recover from them that really counts.”

The worst enemies were often those who had been friends.

“Sometimes it takes more courage to know when to retreat than to keep fighting.”

“Good can still exist when bad things happen, just as evil persists when good things happen.”

Vērtējums: 4/5

4

Laurell K. Hamilton -Anita Blake, Vampire Hunter series

guilty-pleasuresŠo sēriju lasīju pirms kādiem piecpadsmit gadiem, pirms vēl sāku piefiksēt visu izlasīto Goodreeds, tāpēc jau sen tā bija manā TBR sarakstā. Toreiz es tikai nesen biju sākusi lasīt grāmatas angļu valodā, ar manām pamatskolas valodas zināšanām, tas nebija tik liels baudījums kā šobrīd. Tomēr sērijas sākumā ik pa laikam atmiņā atausa jau iepazītie notikumi, un nevis izbojājot stāstu, bet drīzāk radot déjà vu sajūtu. Kopumā sērijā ir pašlaik ir 25 grāmatas.

Autore radījusi pasauli, kur vampīri un citas paranormālās radības, dzīvo kopā ar cilvēkiem. Darbība risinās Amerikā, pilsētā Sentluisa , ir pagājuši tikai daži gadi kopš vampīri atzīti par pilntiesīgiem sabiedrības locekļiem,ir izstrādāti likumi, lai kontrolētu un ļautu saņem tādas pašas tiesības kā cilvēkiem. Daudzi vampīri ir apmierināti, ka beidzot var neslēpties no parējās pasaules, bet citi labprātāk  atgrieztos laikos, kad cilvēku likumi iz viņiem neattiecās un viņi bija barības ķēdes augšgalā. Pa vidu visam pārpasaulīgajiem ir parasti cilvēki, kuriem piemīt psihiskas spējas, viena no tādām ir Anita Blake, stāsts tiek atspoguļots no viņas skatupunkta.

 Anita ir necromancer– persona, kurai piemīt spējas mirušos uzcelt kā zombijus. Jūs vēlaties uzzināt dzimtas vēsturi caur sen mirušu radinieku, runāt ar kādu vēsturisku personību, uzzināt aizgājēja testamentu? Sazinieties ar zombiju aģentūru, un jūs varēsiet runāt kapsētā ar aizgājēju, brīdinājums viņš izskatīsies diezgan šausmīgi, iespējams nesapratīs ka ir miruši, un gaismai austot tiks atgriezts atpakaļ kapā. Bet Anita ir arī vampīru medniece, bijusi tāda vēl pirms vampīri tika pasludināti par līdzvērtīgiem Amerikas pilsoņiem. Bet viņa nekad nav nogalinājusi tikai prieka pēc, ikviens vampīrs bijis vainojams noziegumā, visbiežāk slepkavība, un apsūdzētā nāve nozīmētu, ka cietīs mazāk cilvēku.

“The rule is never ask anyone to do something you won’t do yourself. If I can’t do this, then we won’t do it at all. We’ll find another way.”

Mercy will get you killed, but sometimes it’s all that makes us human.

circu_of_damnedAnita uzskata vampīrus par monstriem, staigājošiem miroņiem, līdz brīdim, kad satiek Jeane Cloude, vampīru, kurš ievelk viņu vampīru politikā tik dziļi, ka vairs nav atpakaļceļa. Viņa vampīru vidū tiek saukta par Bendi, jo viņa vampīru mednieku vidū ir  nogalinājusi visvairāk vampīru. Pirmā četras grāmatas spilgti tiek parādīti iemesli, kāpēc galvenā varone dzīvo viena un nekad nav centusies veidot nopietnas attiecības. Anita zina, ka iemīlot kādu, personas zaudējums var būt neizmērojams, labāk ir būt vienatnē. Bet stāstam turpinoties, Anita iekuļas nepatikšanās, no kurām viņu var izpestīt tikai pārdabiskas būtnes.

Kopumā pirmajās desmit sērijas grāmatās galvenā uzmanība tiek veltīta radītās pasaules atainošanai, slepkavību izmeklēšanai un galvenās varones saskarsmei ar dažādām pārdabiskām būtnēm. Bet katra nākamā daļa velta šīm lietā arvien mazāk uzmanības, vairāk pievēršoties erotisko ainu atainojumiem, brīžiem noplacinot noziegumu radīto spriedzi. Iespējams, ja mani tik ļoti neaizrautu galvenās varones personība, es būtu apstājusies pie kādas 15 sērijas daļas. 

But I hadn’t lived this long assuming the best. Assuming the worst was always safer. And usually truer.

Autore izveidojusi sēriju un katru grāmatu tā, ka nav jāizlasa visas, lai sapratu stāstu, paņemot rokā. Apmēram pēc desmitās grāmatas katrā nākošajā 20% no uzrakstītā ir iepriekšējo notikumu atainojums/atgādinājums. Lasot pēdējās sērijas darbus, bieži pārskrēju pāri šīm rindkopām, jo notikumi vēl bija svaigā atmiņā. Vēl autore ļoti sīkumaini apraksta tēlu ārējo izskatu, sākot no acu krāsas un muskuļotiem augumiem, līdz apģērbam, ik-reizi tam mainoties. Bet ja esi jau kādas desmit reizes lasījis, cik violetas, kā lavandas ziedi izskatās vīrieša acis, tās sāk krist uz nerviem, man nav nepieciešam atgādināt to, ko es lasīju pirms trijām nodaļām. 

first-death_2_2007Ja visas sērijas daļas būtu līdzīgākas pirmajām piecām, tad mans vērtējums būtu augstāks, bet kopumā apmēram pēc desmitās līdz kādai 20, es vienkārši ātrāk lasīju, lai nonāktu līdz nodaļām, kur Anita nodarbojas ar slepkavību izmeklēšanu, vampīru medīšanu/nogalināšanu.  Ja neskaita personāžus, kuri kļūs par ļoti tuvām personām Anitai, visvairāk man patīk Edvarda tēls, jo viņš arī ir vampīru mednieks. Lai arī viņš daudzas sērijas grāmatās neparādās, bet viņa personība ir unikāla. Abi ar Anitu ir draugi, kuri uzticētu viens otram savu dzīvību. Jāsaka, ka pat pēc divdesmit piecām sērijām, autore vēl aizvien nav atklājusi abu iepazīšanās stāstu, kas pēc nelielajiem mājieniem būtu pelnījis ja ne grāmatu, tad īso stāstu.

“The only good enemy is a dead enemy” 

Nezinu, kā autore to ir spējusi, bet pēc tik plašas sērijas vēl aizvien ir palikuši daudzi neatbildēti jautājumi, ainas, kas lieliski papildinātu stāstu- Anitas ģimene vispār tiek pieminēta tikai caur viņas atmiņām, sacīto, bet citu varoņu radinieki dažos stāstos ieņem pat galveno sižeta līniju.

Jāsaka ka šo sēriju izlasīju, lai iegūtu lielāko atspērienu šī gada lasīšanas mērķa samiegšanai, kamēr man ir vairāk brīva laika. Viens mēnesi ir aizvadīt un jau puse no šī gadā paredzētā ir izlasīts, turklāt pielikts diezgan liels punkts vēl vienai sērijai, kas bija palikusi pusē. Turklāt ir jauki atgriezties pie autoriem, kuri mani piesaistīja literatūrai angļu valodā. Visdrīzāk, ka lasīšu arī turpmākās sērijas grāmatas, bet īpaši neskaitīšu dienas līdz nākamās daļas iznākšanai. Šī ir garākā grāmatu sēriju, ko esmu lasījusi, tāpēc pēc 20 daļas cerēju, ka autore virzīs stāstu uz nobeigumu, bet lasot sapratu, ka tas nenotiks tik drīz. Pat pēc 25 stāstiem šķiet, ka autore nav ne tuvu nobeigumam, ja vien tas nebūs ļoti sasteigts. Pirmās trīs šīs sērijas grāmatas ir izdodas arī grafisko noveļu formātā. 

Good guys were self-sacrificing. It was a rule somewhere.

“Loving someone who lives by violence is a hard way to go. That anybody’ll have us is a miracle. Don’t get cold feet.”

“We’re all creatures of light and darkness. Embracing your darkness won’t kill the light. Goodness is stronger than that.”

Vērtējums: 4/5

4

Atskats uz 2016. gadu

Atskatoties uz to, kas tika ieplānots gada sākumā – Kas ieplānots 2016. gadam, droši var sacīt, ka plāni lēnām gada laikā izplēnēja vējā, lai arī cik apņēmīga biju gada sākumā. Pirmie gada mēneši ritēja, ka parasti, bet iestājoties vasaras viss mainījās- grāmatas aizstāja seriāli, līdz ar to pēdējais publicētais ieraksts bija augusta sākumā. Ņemot vērā, ka šogad vairāk uzmanību netīši biju veltījusi seriāliem, tad arī ar tiem sāksim.

supernatural-logo-season-4-wallpaper-2Supernatural. Man bija kādi desmit gadi, kad pirmoreiz šo seriālu skatījos. Tas tika rādīts vēlā vakara stundā, bieži es biju vienīgā, kura vēl nebija devusies gulēt. Es pārsvarā tiku audzināta bez pārlieku lieliem aizliegumiem, un vienīgais iemesls neskatīties šo diezgan asiņaino seriālu, bija vecmamma. Ja viņa vēl nebija devusies gulēt, noteikti bija gaidāmi komentāri par to cik brutālas un asiņaina ainas tiek rādītas, ka bērniem tās nav piemērotas, tāpēc bieži izlaidu kādu sēriju, lai viņa varētu skatīties ko mierīgāku.

Kopumā biju redzējusi varbūt divas sezonas, un tikai pirms diviem gadiem, tā tiekot līdz kādai ceturtajai sezonai, sākot skatīties no paša sākuma, bet atkal pametu, lai pievērstos tā brīža seriāliem. Šovasar beidzot noskatījos visas līdz šim iznākušās sērijas un biju patiesi saviļņota sekot visam līdz. Supernatural bija pirmais paranormālā žanra seriāls, laikam tūlīt aiz Amuleta, kas mani patiesi aizrāva jau no sākuma. Lai arī pirmajās reizēs es bieži novērsos no asiņainajiem kadriem, tomēr stāsts par abiem brāļiem mani aizrāva un lika just līdz tieši emocionālā sižeta līnijai.

doctorwho_s05_e00_21_tardis_x-large-590x330Doctor Who . Jau iepriekšējā gadā biju sākusi skatīties šo pārsteidzošo seriālu un šogad pabeidzu, lai ar jaunās sezonas sākšanos zinātu visus iepriekšējos notikumus. Mūžīgajā jautājumā par to, kurš ir iemīļotākais Doktors un viņa Kompanjone, vēl aizvien nevaru izlemt, bet topa augšgalā ir Matt Smith un David Tennant, Karen Gillan un  Jenna Coleman. Beidzot arī atklāju River Song patieso būtību, ko paredzēju jau sākoties sestajai sezonai, tomēr notikumu gaita un noslēpuma atklāšana bija patiesi emocionāls ceļojums. Jāsaka ka skatoties šo seriālu, bieži manā prātā pazib domas par notikumiem, ko es vēlētos pieredzēt, ja spētu ceļot laikā, kā arī manis izdomātiem personāžiem, kuri varētu ceļot laikā fantāzijas darbos.

shadowhunters_tvGada sākumā ar nepacietību gaidīju katru jauno Shadowhunters epizodi, kas no jauna atsauca atmiņā lasīto. Tomēr uzreiz jāmin, ka seriāli veidotāji stāstam ir piešķīruši savu īpašu šarmu un skatījumu, kas atšķiras no rakstnieces, tomēr lieliski atspoguļo galveno stāsta būtību. Ja iepriekš ekranizētajā filma –The Mortal Instruments: City of Bones (2013) , mani īpaši neaizrāva un aktieri neatbilda manam skatījumam uz tēliem,lai arī bija tuvāk pirmajā grāmatā attēlotajiem notikumiem. Bet seriāls ir atradis lielisku jauno aktieru kolektīvu, kuri  spēj lieliski iejusties savā lomās. Visvairāk man patīk Harry Shum Jr.  attēlotais Magnus, viņš šim veronim zināmu noslēpumainības plīvuru un šarmu, turklāt kopā ar Matthew Daddario, spēj apburt skatītājus otrpus ekrānam.  Turklāt seriāls neliek saviem faniem aizmirst to, pat sezonu starplaikos, nemitīgi sniedzot ieskatot notiekošajās sociālajos mēdijos un iesaistot skatītājus.

Šogad atteicos no dažiem seriāliem, kas kļuva pasīvi un nespēja vairs noturēt manu interesi, to skaitā : Grimm, Reign. Neiztiku arī bez jauniem seriāliem, kas šoreiz vairāk bija tāpēc, jo bija saistīti ar sēriju, ko jau skatījos – Arrow. Jau iepriekš sekoju līdz The Flash, bet vajadzēja vēl arī pievienot Supergirl un Legends of Tomorrow . Lai arī visi  šieseriāli bieži neapvienojas, tomēr kopīgās epizodes ir daļa no stāsta, ko labāk saprast ja tiek vēroti visi četri šie seriāli.

books

Tagad aplūkosim grāmatas, kas diemžēl gada otrajā pusē tika pabīdītas malā. Šogad no ieplānotajām 50 grāmatām izlasīju tikai pusi, jo tāpat kā citus gadus, līdz ar vasaru visi mani plāni mainījās. Sākumā liekas, ka būs vasaras karstumā tieši vairāk laika lasīšanai un tad šie trīs mēneši paskrien vēja spārniem un nekas nav padarīts. Laikam jau pašai dzīve ritēja pārāk strauji, lai spētu pievērsties rakstnieku izveidoto tēlu dzīvēm. Tomēr 25 nemaz nav tik ļoti mazs skaitlis, palūkojoties pagātnē, izrādās tas pat ir vairāk nekā 2015. gadā

Tātad šī gada statistika ir sekojoša : 25 grāmatas, kopumā 9476  lpp, garākā no tām  Cassandra Clare  “City of Heavenly Fire” 725lpp;  īsāka Haruki Murakami “The Strange Library” 96lpp.
shadowhuntersVisvairāk uzmanības šogad veltīju Kasandras Klēras radītajām pasaulēm, pārlasot The Mortal Instruments  sēriju, kā arī citus līdz šim izdodos darbus, kas saistīti ar to : The Infernal Devices,The Bane Chronicles un Tales from the Shadowhunter Academy. Šīs kopumā 11 grāmatas arī aizņēma lielāko daļu manu lasīšanas laiku, lai lasījās ļoti raiti.

The Mortal Instruments

The Infernal Devices

The Bane Chronicles

Tales from the Shadowhunter Academy
Nākamā grāmatu sērija bija Jeri Smith-Ready – WVMP Radio, kas sevī apkopoja četras grāmatas, kas piedāvās savu skatījumu uz vampīriem un to mijiedarbošanos ar cilvēkiem. Kopumā interesanta lasāmviela, kas pārāk neizceļas manis lasīto paranormālo grāmatu žanrā.

Vēl šogad sekojot citu blogeru ierosinājumām vēlējos izlasīt visu Harija Potera  sēriju, tomēr līdz šim brīdim esmu pabeigusi tikai pirmo grāmatu. Šis izaicinājums pāries uz šo gadu un šķiet būs vai nu ļoti viegli vai grūti piepildāms, jo vidusceļš manā skatījumā šeit nav. Manu vērtējumu uzzināsiet, kad būšu pabeigusi visu sēriju.

Tagad neliels saraksts ar pārējām grāmatām, kas šogad iepazītas.

Pride and PrejudiceJane Austen- Pride and Prejudice. Klasika, kas jau sen bija manā TBR sarakstā. Gada sākumā biju ieplānojusi vēl izlasīt kādu klasiķa darbu, bet tas tomēr netika īstenots.

 

Vodka Doesn't Freeze

Leah Giarratano- Vodka Doesn’t Freeze.  Emocionāls stāsts, kas spilgti izceļas uz pārējo fona. Ļoti iespējams, ka izlasīšu vēl kādu šīs sērijas stāstu.

 

 

 

illusions-of-fateKiersten White – Illusions of Fate. Fantāzijas stāsts, kas šķita pārāk īss un atstāja daudzu neatbildētus jautājumus par autores izveidotās pasaules aspektiem.

addicted_to_youColina Brennan – Addicted to you. Viszemāk novērtētā grāmata šajā gadā, kas vispār ir pazudusi no manam atmiņām.

 

 

 

Love letters to the deadAva Dellaira -Love Letters to the Dead. Stāsts kura dēļ es zaudēju naktsmieru. Emocijām piepildīta sižeta līnija, kas lēnām, soli pa solim atklāj galvenās varones patieso būtību, izjūtas.

a_man_without_countryKurts VonnegūtsA Man Without a Country,  The Big Trip up Yonder un  2BR02B. Atzīmējot šī autora nāves gadadienu, arī es iesaistījos šajā lasīšanas akcijā, kas mani ieinteresēja arī turpmāk iepazīt šī autora darbus.

 

 

the-strange-libraryHaruki Murakami – The Strange Library. Pēdējā šī gada grāmata un vienīgā, par kurai neesmu uzrakstījusi atsauksmi. Šis Murakami darbs īpaši neizceļas no viņa citiem stāstiem, turklāt ir ļoti īss, tāpēc neveltīju tam īpašu uzmanību.

Šoreiz pat nevēlos izcel kādu grāmatu īpaši, jo neviena to nav izpelnījusies. Vienīgi Kasandras Klēras darbi noteikti vēl ilgi paliks atmiņā un viņas sarakstītās grāmatas laikam arī būtu topa augšgalā. Šogad nekādu lasīšanas plānus neizvirzīšu, vienīgi Goodreads izaicinājumu, tāpat kā jau pāris iepriekšējo gadus 52 grāmatas, katrai nedēļai pa vienai. Šo plānu jau esmu nedaudz apsteigusi ar jau deviņām izlasītām grāmatām, no Laurell K. Hamilton “Anita Blake, Vampire Hunter” sērijas, kas kopumā šobrīd sevī apvieno 25 daļas. Nezinu vai izlasīšu visas vai tikai pusi, bet atsauksmes būs par vairākiem stāstiem kopā.

Pieskaroties blogošanas aspektiem, jāsaka, ka tas šobrīd ir atstāsts novārtā, jo nelasot grāmatas, man paliek pavisam maz lietas par ko rakstīt. Bet viens no pagājušā gada visvairāk atmiņā paliekošākajiem notikumiem ir dalība NaNoWriMo. Lai arī beigās nesasniedzu noteiktu vārdu skaitu, pierādīju sev, ka spēju sevi disciplinēt arī ārpus darba, kad nav neviena, kas mani no malas mudinātu paveikt iesākto.

Novēlu visiem veiksmīgu, drosmes un neatlaidības piepildītu šo Ugunīgā Gaiļa gadu! Lai vienmēr ir blakus kāds, kurš atbalsta, sniedz palīdzīgu roku un palīdz saskatīt gaismu pat vismelnākajā naktī!

 

 

Jeri Smith Ready – WVMP Radio series

Wicked_gameAutore radījusi citādāku skatījumu uz vampīru pasauli, kas mani ievilka sevī jau no pirmajām nodaļām. Galvenā varone Ciara piesakās darbā radio stacijā par mārketinga asistenti un jau pēc pārrunām viņai rodas aizdomas, ka kaut kas nav kārtībā. Viņa dodas mājās ar veselu kaudzi ar grāmatām par mūzikas vēsturi, starp kurām ir arī buklets par vampīriem. Ciara sākumā to uztver kā joku, bet jau drīz uzzina, ka tā ir patiesībā. Šajā pasaulē saule nozīmē vampīru nāvi, nogalināt viņus var tikai caurdurot sirdi ar koku, un svētītais ūdens atstāj apdeguma rētas; turklāt pastāv organizācija, kas pieskata vampīrus un vajadzības gadījumā iesloga vai nogalina. Ciara ātri iejūtas jaunajā skatījumā uz pasauli, un uzzina, ka ir vairāk saistīta ar pārdabisko, kā viņa domāja.

Lasot šo sēriju  atcerējos Night Huntress sēriju, kur arī galvenā varone bija pašpārliecināta, gudra, neatkarīga sieviete, kura iekļūs dziļāk pārdabiskajā pasaulē. Kopumā visi tēli bija izveidoti, kā spilgtas personības ar interesantiem raksturiem un niansēm. Dialogi bija plūstoši, raiti un reālistiski. Dievināju, ka vampīri šeit ir tādi kā bija senāk- saules gaismā tie sadeg/mirst, svētītais ūdens izraisa apdegumus;  turklāt  autore piešķīrusi vēl vairākas nianses šiem radījumiem. Jo vecāks vampīrs, jo grūtāk viņam ir pielāgoties mūsdienu pasaulei un ar laiku viņš tā Lust_for_lifeteikt “izgaist” – kļūst pārāk vardarbīgs vai traks. Gadu laikā ikviens vampīrs iegūst kādu apsēstību – izbirušu lietu salasīšana un skaitīšana, visa kārtošana alfabēta vai citā secībā, noteiktu lietu vākšana, jo vecāka radība, jo dziļāka apsēstība.

Neierasta šķita pret vampīriem vērstā organizācija, kas nekoncentrējās uz visu vampīru iznīcināšanu, bet drīzāk palīdzēšanu un pat labo vampīru aizstāvēšanu. Turklāt šai grupā ir iesaistīti ne tikai cilvēki, bet arī vampīri. Un sērijas gaidā šī organizācija tiek atspoguļota gan no ļaundaru, gan labdaru puses.

Ņemot vērā, ka liela daļa darbības norisinās radio stacijā, visu stāstu caurvij mūzika, piešķirot neierastu niansi sižetam. Stāsts lasījās raiti, lai arī bija maz spraiga sižeta elementu un slepkavību, kas parasti ir literatūrā par vampīriem, bet to aizvietoja humors un ideāli izveidoti tēli, kuri piesaistīja ar savām personībām. Noteikti patiks tiem lasītājiem, kuriem patīk Jeaniene Frost darbi, kas arī koncentrējas uz paranormal/vampire fiction.

Sērijā esošās grāmatas

1. Wicked Game

2. Bad to the Bone

3. Bring on the Night

3.5 Let it Bleed

4. Lust for Life

What good is living forever when you lose everything worth living for?
We have to grab our happiness where we can, when we can, and let the future take care of itself.
They’re not secrets if no one believes them. They’re fairy tales.
Don’t worry. Ignorance is the world’s most curable affliction.

Vērtējums: 5/5

5

 

Ava Dellaira -Love Letters to the Dead

Love letters to the deadLaurela pirms pusgada zaudēja māsu-May, traģiskā negadījumā, ko viņa nav spējusi pieņemt un pastāstīt citiem. Šobrīd viņa uzsāk mācības jaunā vidusskolā, nevēloties saskarties ar vietējo žēlajiem skatieniem. Laurela vienmēr uzlūkoja māsu, kā paraugu un vēlējās līdzināties viņai, tāpēc meitene cenšas būs tāda pati ar drosmi, ģērbšanās stilu un pārgalvību. Viņai vajadzēs spēt atrast jaunus draugus, samierināties  un ielūkoties patiesībā par to, kas tonakt notika. Un iespējams vienīgais veids, kā to izdarīt, ir izpildīt literatūras uzdevumu- uzrakstīt vēstuli mirušai personai.

Šis ir stāsts par samierināšanos ar zaudējuma sāpēm un cenšanos aizmirst pagātnes sliktos stūrus. Tas viss tiek izstāstīts caur vēstulēm galvenās varones elkiem- Kurt Cobain, Judy Garland, Elizabeth Bishop, Amelia Earhart, Janis Joplin, Amy Winehouse un citām personām, kuras iedvesmojušas viņu vai blakus esošos tēlus. Vēstulēs ik palaikam tiek pieminēta šo personību dzīve un cik līdzīga vai atšķirīga tā ir saistība ar to, kas pašlaik notiek galvenās varones dzīvē.

I think a lot of people want to be someone, but we are scared that if we try, we won’t be as good as everyone imagines we could be.

Ikviens ir piedzīvojis zaudējuma sāpēs, tāpēc Laurelas stāsts nav svešs un tas uzjundī daudz emociju. Viņas tēls lieliski atspoguļo jauniešu un ne tikai skatījumu uz tuva cilvēka aiziešanu- šaubas, dusmas un vainas sajūtu par notikušo. Laurelas ceļš uz dzīvi pēc māsas nāves ir garš un pilns ar šķēršļiem, un tikai beigās atklājas, patiesie tās dienas traģiskie notikumi, un meitene saņem drosmi, lai pastāstītu par to vecākiem.

letters_to_deadGrāmatu pabeidzu ļoti strauji un vēlāk vēlējos kaut nebūtu to iesākusi lasīt vakarā. Jau pēc divpadsmitiem naktī nolēmu doties pie mierā, kaut arī vēlējos lasīt tālāk, jo zinot sevi būtu aizmigusi teikuma vidū. Bet visu nakti nespēju pārstāt domāt par to, kā notika šī traģēdija, kas vēl nebija tobrīd atklājusies. Pat īsti nesapņoju par to, tikai vairākas reizes naktī modos ar domām par to, kas ir noslēpums, ko galvenā varone glabā. Beigās pus piecos no rīta vairs nespēju aizmigt un, noskalojusi seju ar aukstu ūdeni, atsāku lasīt. Un ap pus astoņiem rītā biju jau nonākusi pie beigām. 

Grāmatu savam lasīšanas sarakstam pievienoju jau 2014. gada maijā, bet esmu pārliecināta, ka tieši šovasar man vajadzēja to izlasīt, lai arī sākumā varbūt jutu nelielu protestu sevī. Man šķiet ka grāmatas tāpat kā cilvēki, spēj ienākt dzīvē īstajā brīdī, kad tas nepieciešams visvairāk, mums tikai atliek paiet soli pretī vai atvērt durvis.

I guess when you lose someone, sometimes it feels like you are the only one. But I’m not.

But we aren’t transparent. If we want someone to know us, we have to tell them stuff.

Because of love, of course. The more you love something, the harder it is to lose.

Maybe that’s what being in love is. You just keep filling up, never getting fuller, only brighter.

Vērtējums: 5/5

5

Leah Giarratano- Vodka Doesn’t Freeze

Vodka Doesn't FreezeIzmeklētāja Jill ir nopietna izmeklētāja, kuras uzcītību citi apskauž un nievā, bet ikdienu viņu pavada murgi no pagātnes. Notiek brutālas slepkavības un viss liecina, ka tiek nogalināti pedofili, tāpēc ir daudzi, kuri nevēlētos notvert slepkavu. Jill ar partneri tiek norīkoti izmeklēt šī slepkavības, un jau no paša sākuma Jill nespēj noslēpties no pagātnes, ko uzjundī šī izmeklēšana. Viņa ātri saprot, ka lieta var novest pie plaša pedofilu kluba atklāšanas. Bet tikmēr lasītājs tiek iepazīstināts arī ar noslepkavotajiem, liekot pat attaisnot slepkavas rīcību. Un izskatās, ka Jill ir vienīgā, kas spēs ieraudzīt un sasaistīt visus puzles gabalus kopā.

Šo grāmatu pievienoju TBR saraksta 2014.gadā, kad mani visvairāk piesaistīja tieši darba nosaukums un tas, ka galvenā varone, izmeklētāja ir sieviete. Kad sāku lasīt, pat īsti nepārlasīju anotāciju, tāpēc sākot lasīt jutos nedaudz pārsteigta, kāpēc biju tādu grāmatu ievietojusi lasāmo sarakstā. Šis ir no tiem darbiem, kas atspoguļo skarbu, bet patiesu realitāti, ko vēl vairāk apstiprina autore biogrāfija, ko izlasot beigās jutu vēl smagāku sajūtu krūtīs.Tāpēc neliels ieskats autores biogrāfijā, lai saprastu, stāsta psiholoģisko pamatu.

Leah GiarratanoDr Leah Giarratano has had a long career as a clinical psychologist. Her professional background offers a unique selling point in this genre and gives an authenticity to her writing. Leah is an expert in psychological trauma, sex offences and psychopathology and has had many years assessing psychopaths and treating their victims.

She has worked in psychiatric hospitals, with the defence force, and in the corrections system with offenders who suffer severe personality disorders. She has assessed and treated survivors of just about every imaginable psychological trauma, including: hostages; war veterans; rape, assault and accident victims; and has worked with police, fire and ambulance officers.

(https://www.goodreads.com/author/show/1532873.Leah_Giarratano)

Šī neiedomājamā pieredze spilgti izpaužas rakstnieces darbā, kas virza lasītāju noteiktā virzienā, ik pa laikam liekot noprast dažādas stāsta nianses, bet tai pat laikā pārsteidz un liek atskatīties uz iepriekš lasīto. Galvenās varone ir pašpārliecināta, stipra un apņēmīga, bet tai pat laikā viņas raksturā slēpjas bailes un nedrošība, kas saistīta ar pagātnes notikumiem, kas atklājas sižeta gaitā. Viņas tēls piešķir stāstam dziļi personisku stāstījumu, kas sasaistīts ar nozieguma līniju. 

Slepkavību apraksti nebija pārāk šausminoši un šeit esmu vienisprātis ar vecmammas teikto, ka lasīt par slepkavību ir vieglāk nekā to redzēt ekrānā. Bet autore dziļi ielūkojas noslepkavoto pedofilu domu gājienos un pēdējos dzīves mirkļos, kas liek  tirpām pārskriet pār ādu. Lai arī šis nav pirmais darbs, ko lasu, kurā parādās šādi personāži, šoreiz tie šķita rādīja vairāk emociju. Un ņemot vērā, ka šie varmākas bija upuri, autore virza lasītāju uz simpātijām pret slepkavu, kas atbrīvojis pasauli no šiem noziedzniekiem, kas iepriekš palikuši nesodīti. Runājot par slepkavu, autore veic ļoti viltīgu stāstījumu līdz pat beigām, apmānot lasītāju nevienu vien reizi.

Pēc visa uzrakstītā jāsaka, ka lasīšanas procesā izjutu vairākas emocijas- bailes par varoņiem, riebumu, dusmas un nebeidzamo realitātes sajūtu, tomēr beigās spēju to visu atlikt malā un doties tālāk, kas nebija iespējams ar citiem iepriekš lasītiem darbiem. Turklāt lasīšanas gaitā neatzīmēju nevienu citātu, kas ir man neraksturīgi. Kopumā grāmatu izlasīju ļoti raiti un ne brīdi nebija sajūta, ka vajadzētu atlikt lasīšanu vai ieturēt pauzi. Domāju, ka izlasīšu vēl kādu stāstu no šī grāmatas sērijas, bet noteikti ne tūlīt.

Vērtējums: 4/5

4

Tales from the Shadowhunter Academy

Shadowhunter_academyAutoru kolektīvs: Cassandra Clare, Sarah Rees Brennan, Maureen Johnson, Robin Wasserman

Mortal Instruments sērija beidzas ar cerību, ka arī Saimons tomēr atradīs vietu maģiskajā pasaulē, un tieši to sniedz šī stāstu sērija. Pēc vairāku gadu pārtraukuma tiek atkal atvērta Shadowhunter Akadēmija, lai piesaistītu vairāk karotājos, lielākoties, lai apmācītu mundane. Pēc pēdējām kaujām tika zaudēti pārāk daudz Shadowhunter, tāpēc tika uzmeklēti parasti jaunieši no cilvēku pasaules, kuri būtu gatavi uzņemties dalību cīņā pret dēmonisko un uzturēt kārtību Downloader vidū. Lai atgūtu atmiņas, arī Saimons sāk mācības šai skolā un jau no sākuma saprot, ka daudzi zina par viņa pagātni vairāk kā viņš pats.

Autoru kolektīvs lieliski ieved lasītājus jaunā vidē, kas pilna ar ambicioziem, iedomīgiem, pašpārliecinātiem jauniešiem, kuru mērķis ir kļūt par karotājiem. Jau sākumā tiek parādītā atšķirīgā attieksme pret jauniešiem, kuri nāk no Shadowhunter ģimenēm, un parastajiem no cilvēku pasaules. Bet laikam ejot un ar Saimona skatienu uz pasauli, daudzi saprot, ka Shadowhunter pasaulei ir jāmainās un jākļūst citādai, jo pagātne ir pierādījusi, ka Likums ne vienmēr ir taisnīgs.

Choosing what’s right for you, maybe that’s the bravest thing you can do. Isabelle

Jāsaka, ka šī nav Harija Potera versija par Shadowhunter skolu, jo mācības stāstos lielākoties paliek otrajā lomā, priekšplānā izvirzot dažādus stāstu par pagātnes notikumiem, vai tie būtu daļa no Shadowhunter vēstures notikumiem, vai pavisam personīgi stāsti par būtnēm, kuras piedzīvojušas šīs pārdabiskās pasaules netaisnīgumu. Stāsti par Herondale dzimtas pārstāvjiem, arī Tesas un Vila pēctečiem, un viņu cenšanos iederēties Shadowhunter pasaulē, draudzībām un upurēšanos; par Valentīna sekotājiem un viņu noziegumiem un cietiem notikumiem, kas mainījuši Shadowhunter kopienu, bet ne Likumus.

Blood_dont_define_you_SaimonStarp mācībām un cenšanos kļūt par karotāju, Saimonam ik pa laikam atklājās dažādi pagātnes notikumi, bet nekad pilnībā. Visdziļāk slēptās atmiņas ir par Izabellu un tas liek viņam ciest visvairāk, prātojot, vai iepriekšējā personība nebūs mierā ar šī brīža Saimonu. Šajos stāstos Saimona bieži norāda uz Shadowhunter pasaules uzskatu un Likumu aplamībām un  netaisnību, tā dodot iespēju blakus esošajiem jauniešiem kļūt par kaut nedaudz labākiem karotājiem, kuri ne tikai tic ikvienam stāstam, bet arī paši pieņem lēmumus.

Pēdējos stāstos atklājās lietas, kas bija nedaudz paredzamas vai arī gaidītas un uzvirmoja nedaudz emociju. Lasītājs arī tiek garām ejot iepazīstināts ar nākamās sērijas varoņiem, un izskatās, ka Saimons jau saprata, kas būs šo abu varoņu pārkāpums pret Likumu. Šobrīd ir sajūta, ka beidzoties The Dark Artifices sērijai Shadowhunter Likumiem nāksies mainīties, jo jaunā paaudze nespēs un nevēlēsies sekot viduslaikos pieņemtajiem Likumiem, kas mūsdienās šķiet barbariski un netaisni. 

We have to be better than this. Shadowhunters have to be better than this. We have to figure out what kind of Shadowhunters we want to be, and show them. Simon

Sākumā biju plānojusi visas Kasandras Klēras grāmatas, kas saistītas ar Shadowhunter pasauli izlasīt vienā mēnesī, bet tas tomēr ievilkās trīs mēnešu garumā. Tāpēc šobrīd neturpināšu ar The Dark Artifices sēriju, varbūt atgriezīšos pie tās rudenī vai nākošgad, kad iznāks sērijas otrā grāmata. Šai grāmatu virknei es noteikti sekošu līdz līdz pēdējam mirklim, kas šobrīd šķiet ļoti tāls, jo autore plāno bez jau iesāktās triloģijas vēl vienu – The Last Hours series, kas sasaistīsies ar The Dark Artifices stāstiem, un norisināsies 1903. gadā, stāstot par Infernal Devices varoņu bērnu dzīvēm.

“We are all what our pasts have made us,” Catarina said. “The accumulation of thousands of daily choices. We can change ourselves, but never erase what we’ve been.”  “Forgetting those choices doesn’t unmake them, Daylighter. You’d do well to remember that.”

Simon’s mother had told her son that as long as he could always find people who spoke the language of his soul, he would never be alone.

The point wasn’t that you tried to live forever; the point was that you lived, and did everything you could to live well. The point was the choices you made and the people you loved. Simon

Vērtējums: 4/5

4