Kurts Vonnegūts – A Man Without a Country

Kurt_Vonnegut_1972Uzzinot autora personību, lasītājs var apjaust, kādi ir viņa darbi un skatījums uz dzīvi, bieži tieši tas ir mudinājums izlasīt kādu viņa grāmatu. 5. aprīlī Uldis Rozenfelds (Baltais Runcis) ierosināja līdz 11. aprīlim, kas ir Kurta Vonnegūta nāves gadadiena, izlasīt kādu šī autora darbu un šodien par to publicēt atsauksmi. Ņemot vērā doto laiku, sākumā izvēlējos divus īsus stāstus “The Big Trip up Yonder” un “2BR02B”, bet pēc to izlasīšanas gribējās vēl kaut ko, tāpēc izlasīju rakstnieka pēdējo pabeigto darbu – A Man Without a Country.

“A Man Without a Country” apvieno vairākus rakstus/esejas, kas spilgti, ar savdabīgu sarkasmu atspoguļo Vonnegūta skatījumu uz vēstures notikumiem, mūsdienu cilvēces pašiznīcību un patiesajām dzīves vērtībām. Sen nebiju lasījusi tik patiesus un sev tuvus izteikumus par cilvēkiem, autors precīzi raksturo šī brīža sabiedrību. Pēc izlasīšanas nodomāju, ka droši varēju lasīt arī kādu apjomīgāku autora darbu.

     Electronic communities build nothing. You wind up with nothing. We are dancing animals. How beautiful it is to get up and go out and do something. We are here on Earth to fart around. Don’t let anybody tell you any different.

A husband, a wife and some kids is not a family. It’s a terribly vulnerable survival unit.

One of the most impressive ways to tell your war story is to refuse to tell it, you know.

a_man_without_countryNezinu kā tas iespējams, bet iepriekš nebiju lasījusi nevienu Kurta Vonnegūta darbu, biju dzirdējusi par “Čempionu brokastis”, “Galapagu salas” un “Lopkautuve nr.5” , tomēr nebija sanācis nonākt tālāk par nosaukumiem. Pēc divu īsu stāstu, kas piepildīti ar melno humoru un nākotnes realitāti, autors neatstāja paliekošu iespaidu, bet rakstu apkopojums “Cilvēks bez valsts” vilina izlasīt vēl kādu šī autora grāmatu. Domāju, ka jau nākammēnes lasīšu “Cat’s Cradle”, par ko arī bija nedaudz minēts rakstu krājumā. Ir jauki ik pa laikam starp maniem mūsdienu lasāmajiem gabaliem iepīt pasaules līmeņa kulta rakstniekus, kuri spēj ievilināt lasītājus savā pasaules skatījumā.

 

I think that novels that leave out technology misrepresent life as badly as Victorians misrepresented life by leaving out sex.

Humor is a way of holding off how awful life can be, to protect yourself. Finally, you get just too tired, and the news is too awful, and humor doesn’t work anymore.

No matter how corrupt, greedy, and heartless our government, our corporations, our media, and our religious and charitable institutions may become, the music will still be wonderful.

Humor is an almost physiological response to fear.

And I urge you to please notice when you are happy, and exclaim or murmur or think at some point, “If this isn’t nice, I don’t know what is.”

Vērtējums: 3/5

3

Advertisements

Komentē

Fill in your details below or click an icon to log in:

WordPress.com Logo

You are commenting using your WordPress.com account. Log Out / Mainīt )

Twitter picture

You are commenting using your Twitter account. Log Out / Mainīt )

Facebook photo

You are commenting using your Facebook account. Log Out / Mainīt )

Google+ photo

You are commenting using your Google+ account. Log Out / Mainīt )

Connecting to %s