Blogmas #25 : Ziemassvētki

Ar sniegu vai bez Ziemassvētki ir atnākuši un tikpat ātri dosies prom. Daudzi saka, ka šogad nav īstas svētku sajūtas, vai tas būtu laika apstākļu vai citu iemeslu vadīti, tomēr tas nav attaisnojums, lai sūdzētos un citiem sabojājot garastāvokli. Mūsu mājās sen nav tās svētku sajūtas, kas bija pirms trīs vai desmit gadiem, tomēr pat , ja tikai vienam ir prieks, tas noteikti atspaidos īgņas. Sākot Blogmas nedomāju, ka tās radīs tik lielu gandarījumu un svētku sajūtu, un baidījos, ka tas varētu pārvērsties par nogurdinošu pienākumu. Tā nenotika un rakstu sērija tikai vēl vairāk noskaņoja mani svētkiem. Jācer, ka arī turpmāk šeit valdīs, rosība, noteikti  ne tik liela kā decembrī. Arī šomēnes nekas vēl nav beidzies, vēl būs vismaz viens raksts, kur atskatīšos uz 2017. gadā izlasīto.

 

 

Dodieties pastaigā, apciemojiet radus un draugus, radiet prieku un svētku sajūtas par spīti visam! Izmantojiet, ko daba mums sniedz savā labā un izbaudiet šī gada pēdējās dienas!

Advertisements

Blogmas #24 : Ziemassvētku vakars

Mūsu ģimenē šī vakars ir mirklis, kad mēs svinam Ziemassvētku: tiek gatavots svētku mielasts, vakarā tiek pasniegtas dāvanas. Veroties laukā pa logu, neizskatās ka būtu Ziemassvētku. un tas noteikti nedaudz samazina svētku sajutu, bet  tas liek vairāk pacensties pašiem radīt šo sajūtu. Pirmajam darba šai rītā vajadzēja būtu konfekšu sadalīšanai pa paciņām, bet tas pabīdījās uz priekšu, priekšroka tika dota eglītei. Šogad rotāšanai izmantoju tikai neplīstošas mantiņas un virtenes, vecie keramikas čiekuri un stikla bumbas palika kastē, vienīgi svecītes tika ieliktas. Šogad daudzviet notiek diskusijas par dāvanu nozīmi un tai jābūt katra paša ziņā, protams tās lielāku prieku nes bērniem, tomēr arī pieaugušie jūtas jauki tās saņemot. Mūsu mājās parasti ikviens saņēma kādu nelielu dāvaniņu: kādu nelielu rotājumu, adītu zeķu pāri, šampūnu vai citu ikdienā izmantojamu lietu.  Man visvairāk patīk saiņot dāvanas un dāvināt, tas man sagādā lielāku prieku, kā pašai saņemt dāvanu. Prieks ir vēl lielāks, kad tu redzi, ka saņēmējs izmanto tavu dāvanu nevis vienkārši novieto plauktā.

Vēlu šovakar aizmirst ikdienas rūpes un ļauties mierpilnai svētku sajūtai apņemt sevi!

Blogams #23: Eglīte

Šodien mūsmājās parādījās īstā eglīte. Ņemot vērā pēdējo dienu laika apstākļus un to, ka uz mežu jāiet pa uzartu lauku, bija šaubas kad to paveikt. Tomēr šorīt zeme bija sasalusi un mēs devāmies pēc eglīte. Izvēlējāmies nelielu eglīti, ko ievietojām pašu veidotājā kokā kājā, kas novietota uz trauka ar smiltīm, lai varētu eglīti aplaistīti. Jāsaka, ka veicot sagatavošanas darbus rītdienas mielastam, egle palika neizrotāta. Vienīgi zvaigzne ieņēmusi savu vietu egles galotnē. Dienu pirms svētkiem pārņēma nedaudz dusmas par citu vienaldzību un slinkumu, neraugoties uz to, cik daudz paveic pārējie. Mani vienmēr kaitina cilvēki, kuri paši neko neizdara, bet pēc tam kritizē un nopeļ citu darbu. Tomēr ceru, ka rīt modīšos ar labāku garastāvokli un prieku par gaidāmajiem svētkiem.

Svētku priekšvakarā vēlu visiem pacietību, izturību un nezūdošu prieku gatavojoties svētkiem!

Blogmas #22 : Ziemassvētku dzejoļi

Atceros, ka bērnībā vienmēr vajadzēja skaitīt pantiņu, lai saņemtu dāvanu, pat pieaugušie bija iemācījušies pantiņu. Manuprāt mana trīspadsmitgadīgā māsa ir skaitījusi dzeju tikai kādas divas reizes, un citreiz pat atteikusi “Pantiņu? Paldies, tad man nevajag dāvanu.” Protams to ir vieglāk pateikt zinot, ka neraugoties ne uz ko saņem dāvanu. Man vēl šobrīd prātā ir daži dzejoļi, ko mācījos skolas laikā, vienu gadu pat varēju deklamēt Imanta Ziedoņa “Baltā pasaka.” Bet šoreiz skaisti dzejoļi, kas ir īsāki un ko noteikti vēl var paspēs iegaumēt. Pēdējais iedvesmai ne tikai noskaitīt, bet arī jautri pasniegt dzeju. 

 

Gribas, lai baltā pasaulē

Balti sniegi snieg.

Un uz baltiem lielceļiem

Balti cilvēki iet. Un lai baltos cilvēkos

Baltas domas dzimst,

Un lai baltās darbdienās

Balti svētki ir.

      Imants Ziedonis

 

Noliksim bēdu zem egles zariem,

Aizdegsim sveces,lai mieru sirds rod.

Lūgsim no egles sev zaļo spēku,

Paņemsim gaismu,ko svētvakars dod!

                                           V. Kokle- Līviņa

 

Ir Ziemassvētki – piedošana klusa,

Kad jāvar pat par ienaidnieku lūgt.

Daudz ātrāk zeme nonāks saules pusē,

Ja labestības sirdī nepietrūks.

K.Apškrūma

 

Svētā vēstnese

Arvien, arvien vēl sapnis sirdi saista

Un augšā ceļ, kas laiku tumsā rakts:

Cik mīļa bij, cik brīnišķīgi skaista

Reiz bērnu dienās Ziemassvētku nakts!

No tāles šurp pa mēmiem ledus kloniem,

Pa sniega lauku klusi nāca Tā,

Un pāri Tai ar zvaigžņu miljoniem

Kā ziedošs koks bij debess mirdzošā.

Jānis Ziemeļnieks

Blogmas# 21 Ziemas saulgrieži

Šodien sākās astronomiskā ziema, kad mūsu senči svinēja garāko nakti un īsāko dienu atzīmējot Ziemas saulgriežus. Es vienmēr ar skaudību klausījos vecmamma stāsti, kā viņa ar vecotēvu un visu ģimeni jaunības gados gāja ķekatās, dažādās masku idejas un jautrību, kas ievadīja svētkus. Mūsdienās lielākā daļa tradīciju palikušas vien grāmatās un jaunākajā paaudze liela dala no ticējumiem izraisītu neizpratni. Tāpat kā Jāņu zāles jāvāc “īstajā” vakarā, ticējumi jāievēro visīsākajā dienā, tāpēc piedāvāju nelielu ieskatu dažos no tiem. Kas zin, varbūt var paspēt ko paveikt, vai arī iespējam jau esat kādu piepildījuši to nemaz nezinot.

Lai visu gadu varētu agri pamosties, Ziemassvētku rītā agri jāceļas

Ziemassvētku vakarā jālej bļodā ūdens, jāiepilina divi pilieni sveču tauku un jāsamaisa. Ja pilieni saiet kopā, tad pāris apprecēsies, ja ne, tad izšķirsies.

Kas Ziemassvētku rītā pirmais pieceļas, tas visu gadu ies pirmais ar darbiem priekšā.

Ziemassvētku vakarā jāuzliek uz grīdas gabaliņš gaļas, maizes, cita ēdamā, tad jālaiž istabā suns. Ko viņš pirmo ķers, tas tai gadā būs dārgāks.

Ziemassvētkos, kad dedzina eglīti, jāizvēlas katram sava svecīte; kam pirmajam svecīte nodzisīs, tas pirmais precēsies vai aizbrauks ceļojumā, vai vēl ko citu izdarīs – kā norunā.

Lai būtu pārticība, Ziemassvētku vakarā melns kaķis jānes ap baznīcu.

Ziemassvētku vakarā vajag visas lampas sadegt, lai Laimīte redzētu, kur staigāt.

Ja cilvēks grib zināt savu nākotni, tad Ziemassvētku naktī jāapiet ap savu dzīvojamo ēku trīs reizes un pēc tam jāskatās logā, tur redzēs savu nākotni.

Blogmas #17 : Ziemas pasakā

Ja vakar viss vēl bija zaļš, tad šodien varēja atkal piecelties ziemā, ceru ka arī nākošnedēļ mēs tiksim aplaimoti ar sniegu. Šajā rakstā varēsiet aplūkot manis uzņemtās ziemīgās bildes, kas uzņemtas iepriekšējos gados.

Vēlu visiem, siltu un piparkūku smaržām bagātu Trešo Adventi!

Blogmas #15 Eglītes. Pirmā daļa

Kamēr īstā eglīte vēl dzīvo mežā, ne nojauzdama, ka drīz dosies ceļojumā. ir jauki māju izrotāt ar paštaisītām eglītēm. Jāsaka, ka plāns bija daudz savādāks, bet to nācās mainīt, jo māsa sabojāja līmes pistoli. Šī ir no lietām, kas mani baidīja šāda veida rakstu sērijas laikā- nedrīkst neko atlikt uz pēdējo brīdi, citādi noteikti radīsies neparedzēti sarežģījumi. Vēl šodien cerēju izcept būvmateriālus piparkūku namiņam, bet tas arī atlikts uz rītdienu.  Jau pagājušajā gadā atradu video, kur pārārdīts kā viegli izgatavot skaistu, konusa veida eglīti no kartona un dāvanu papīra. Beidzot šogad tos uztaisīju, tikai rotājumiem nāksies pagaidīt, līdz iegūšu jaunu līmes pistoli.

Pirms…

Pēc…

Foto nav no tiem labākajiem, bet tāpat plānoju visām pievienot rotājumus. Lielajai sarkanai izmantoju sabojājušo dāvanu maisiņu, un vienu centos aplīmēt ar foliju, bet tas neizdevās tik glīti, kā plānoju. Šim rakstam būs vēl turpinājums, bet nobeigumā video, kas sniedza iedvesmu.