1.nodaļa

Rosess

Atverot acis, Kristīne secināja, ka atrodas kādā tumšā, neomulīgā telpā. Viņa tikpat kā neko nevarēja saskatīt, jo caur spraugām iespīdēja tikai daži gaismas stari. Kristīne centās prātā pārcilāt pēdējo dienu notikumus, bet nevarēja iedomāties, kā šeit nokļuvusi. Vienīgais, ko meitene zināja, bija, kāpēc viņa šeit varētu būt atvesta. Tas bija viņas dzīves dēļ.

Kristīne ir 17 gadus veca meitene, kas pārkāpj visus likumus, lai tikai izpildītu savu uzdevumu un saņemtu atlīdzību par paveikto, bet tas nav tas sliktākais. Viņa ir Kritušā. Tā sauc būtnes, kuras spēj pāriet citu pasauļu robežas un nepieder ne pie vienas pasaules, bet dažiem Kritušajiem ir arī citas īpašas spējas. Būtnes ceļo pa citām pasaulēm nepamanītas, pa durvīm, ko spēj atvērt tikai tās. Kritušajiem vislīdzīgākie ir cilvēki, tādēļ mistiskajām būtnēm nepatīk, ka šīs būtnes atrodas viņu pasaulēs. Tāpēc viņi tiek nogalināti, tikai retais spēj izdzīvot. Parastas būtnes, kā cilvēki, fejas, vampīri, eņģeļi un citi, nevar ieceļot citās pasaulēs nepamanīti, jo katrai vietai ir noteikti ieejas vārti, ko parasti novēro, lai neienāktu  ienaidnieki. Pasaulēs esošie Kritušie neizmanto savas spējas, lai nepievērstu uzmanību, bet ir tādi, kas izmanto savas spējas, lai izdzīvotu. Kristīne ir viena no tiem, bet viņa to dara arī personīgu iemeslu vadīta.

Pēkšņi Kristīne izdzirdēja soļus, kas tuvojās istabai. Meitene piecēlās kājās un blāvajā gaismā aplūkoja sevi. Kristīnei mugurā bija ierastais tērps, ko viņa vilka pildot slepenus uzdevumus, pieguļošas, melnas bikses, melns sporta krekliņš, kuram virsū bija uzvilkta sportiska jaka ar kapuci, kājās melnas laiviņ kurpītes. Vēlreiz izbraukusi ar rokām caur matiem, meitene ar muguru atstutējās pret sienu un, sakrustojusi rokas, gaidīja nācēju.

Būtne, kas nāca, īpaši nesteidzās, bet nebija ilgi jāgaida, kad durvīs jau tika slēgtas vaļā. Pēkšņi Kristīne atcerējās kuloniņu, kas atradās ap kaklu. Durvis jau vērās vaļā, bet viņā vēl paspēja to noslēpt zem krekliņa.

Atveroties durvīm, telpā iespīdēja gaisma, kas uz mirkli apžilbināja Kristīni, bet, tiklīdz acis pierada pie gaismas, viņa ieraudzīja vīrieti.  Meitenes pašpārliecinātība izzuda, ķermenis lēnām noslīdēja gar sienu uz zemi. Viss bija pagalam, viņu gaida tikai nāve, jo priekšā stāvēja būtne, kas ienīda viņu visvairāk. Tas bija vampīrs, kuram viņa dāvāja sirdi.

-Markeon!- bija vienīgais, ko Kristīne paspēja pateikt, pirms iekrita bezsamaņā.

***

Kristīnē lēnām sāka atgriezties realitāte. Meitene juta, ka ir noguldīta mīkstā gultā, varēja just arī atsvaidzinošu vēja brāzmu. Ieklausoties viņa dzirdēja, kādu pāršķiram lapas. Kristīne lēnām atvēra acis un pamanīja, ka blakus gultai, uz krēsla sēdēja Markeons un lasīja grāmatu.

„Kā klājas eņģelīt?” vampīrs mierīgi jautāja, pat nepaskatoties uz meiteni.

„Ko tev vajag?” Kristīne bija nolēmusi nepadoties. Viņa lēnām piecēlās gultā sēdus.

Markeons nolika grāmatu un paskatījās uz meiteni. „Un to man jautā tu? Kristīn, tu centies ielauzties manā pilī!” Vīrieša skatiens rūpīgi vērās Kristīnē.

Kristīne bija neizpratnē. Kāpēc viņai vajadzētu šeit ielauzties? Pēc starpgadījuma ar Markeonu, meitene izlēma izvairīties no vampīriem. Meitene centās atcerēties, bet nespēja.

„Tu neko neatceries?” vampīrs pārtrauca viņas pārdomas, viņš izskatījās pa īstam pārsteigts.

„Nē, bet tu varētu man pastāstīt.” Kristīne cieši ieskatījās vīrieša acīs. Blakus sēdošā personā, kopš pēdējās tikšanās reizes, nebija mainījusies- tumši, viegli krītoši mati, pilnīgās lūpas, muskuļotais augums, ko sedza balta žakete. Es pat varētu viņā vēlreiz iemīlēties. Meitene nodomāja.

Markeona sejā parādījās viegls smaids „ Šoreiz tu varētu man atņemt sirdi!” Viņš cieši ieskatījās Kristīnes acīs un sāka smieties.

Kāpēc viņš vienmēr redz man cauri? Meitene nodomāja un nosarka vīrieša smieklu dēļ.

„Toreiz tu to tik mierīgi neuztvēri” meitene secināja un centās neļaut prātam atsaukt atmiņas, kas viņu mocīja vairākus mēnešus.

„ Protams, gribētu zināt, kurš vampīrs uztvertu mierīgi apstākli, ka viņa sirds atkal pukst. Bet tagad, kad pagājis jau vairāk kā gads, man nekas cits neatlika, kā pierast. Pateicoties tev esmu unikāls- vampīrs ar sirdi!” Markeons lepni sacīja, turpinot raudzīties meitenes acīs, kurās vienu mirkli pazibēja bailes. „Nebaidies, tā nebija tava vaina. Es zinu, ja tev būtu kaut mazākā nojauta, ka, kaut kas tāds, varētu notikt, tu nebūtu mani skūpstījusi. Es jau sen tev piedevu.” vampīrs pielika krēslu tuvāk gultai un pasniedzās pēc Kristīne rokas, meitene nepretojās. Viņš uzlika roku sev uz sirds, tā pukstēja lēnā ritmā.

Pār meitenes vaigiem noritēja asara. „Piedot!” viņa klusi izdvesa.

„Beidz!” Vīrietis dusmīgi noteica un palaida mīļotās roku. Viņas sejā pirmoreiz sarunas laikā parādījās smaids. Beidzot  Kristīne redzēja vīrieti, kurā bija iemīlējusies. Vīrieti ar stingru un nosvērtu raksturu.

„Tieši tā! Tā ir meitene, kurā es iemīlējos” Markeons priecīgi sacīja. „Bet pietiek par pagātni, atgriezīsimies tagadnē. Tu gribēji zināt, kā šeit nonāci?” vampīrs nopietni jautāja.

„Jā!” Kristīnes smaids lēnām izzuda no sejas. Viņa bija nolēmusi uzzināt, kam varētu pateikties par šo iespēju satikt Markeonu, jo šī satikšanās par simt procentiem izmainīs viņas dzīvi. Ja pirms tam meitene baidījās, kādreiz vēlreiz tikties ar vampīru, baidoties, ka viņš Kristīni vēlās nogalināt, tad tagad meitene, iespējams, bija atguvusi labu draugu.

„Tevi notvēra vakar, kad es biju izbraucis ārpus pils. Sargi teica, ka esot iedarbojusies trauksme manā kabinetā. Viņi uzreiz devās tur un atrada tevi uz grīdas. Tā kā tu biji ģērbusies visa melnā, sargi tevi aizveda uz pazemes cietumu.” Markeons stāstīja, sekojot līdzi Kristīnes reakcijai uz dzirdēto.

„Es biju paģībusi?”Kristīne bija neizpratnē.

„Iespējams, bet mani sargi domāja, ka nostrādājusi kāda no manām aizsardzības sistēmā, un tu esi tikusi neitralizēta. Pārbaudījuši, ka esi dzīva un medicīniskā palīdzība nav nepieciešama, viņi tevi aizveda” vampīrs teica rūpīgi apdomājot katru vārdu.

Meitene saprata, ka arī Markeonu uztrauc, kā viņa šeit nokļuvusi. Kristīne vēlreiz pārcilāja galvā pēdējos Markeona vārdus un saprata kaut ko. „Tā domāja sargi,” meitene domīgi iesāka, „bet, minēšu, tavā kabinetā nemaz nav tādas aizsardzības sistēmas, kas būtu mani tikai neitralizējusi? ”

„Nē,” vīrietis klusu izdvesa. „Tāpēc uzreiz pēc atgriešanās, kad sargi man pateica par notikušo, es devos pats uz cietumu pārbaudīt. Godīgi tu biji pēdējā, ko domāju tur ieraudzīt” Markeons centās uzmundrināt domīgo meitenei.

„Tad, ja tā nebija tava aizsardzības sistēma, kā es paģību?” Kristīne cieši vērās vampīrā sev  blakus, bet viņa acīs varēja lasīt, ka vampīrs nezina atbildi, tāpēc meitene turpināja „Iespējams, kāds to bija saplānojis, ar domu mani iesviest tieši lauvas midzenī, bet neviens taču nezina, kā tu saņēmi sirdi?” meitene aizdomīgi pārjautāja.

Markeons izskatījās nedaudz pārsteigts, bet ātri atguvās „Nē, tu taču zini, ja es kādam būtu atklājis tavu vārdu, tu tiktu nogalināta” viņš balsī varēja dzirdēt aizkaitinājumu. Kristīne uzreiz pamanīja.

„Protams, es to zinu. Brīdī, kad uzzināju, ka esi Mandionas zemes vampīru princis, es zināju, ka mana dzīve ilgi neturpināsies, bet nekas nenotika, kāpēc?” Šis bija jautājums, uz ko meitene gribēja saņemt atbildi jau vairāk kā gadu.

Vampīrs aprauti iesmējās un saņēma Kristīnes roku. „Es tevi mīlēju. Lai arī tobrīd, kad sajutu sevī pukstot sirdi, mani pāršalci dusmas, es nepārstāju mīlēt, jo jutu, ka dāvājot man sirdi, tu man pasniedzi daļiņu no sevis” pār vampīra marmora seju noritēja sarkana asara. Kristīne notvēra to uz sava pirksta. Asara palika tur, līdz izplēnēja gaisā.

„Mana ģimene gribēja, lai pasaku, kas man to nodarījis, bet es to nevarēju. Pēc mēneša visi likās mierā. Pirms tēvs devās prom, viņš sacīja, ka vēlētos pateikties būtnei, kas dāvāja man sirdi. Viņam šķiet, ka sirds ir padarījusi mani apdomīgāku un atbildīgāku” Vampīrs atlaida Kristīnes roku.

Abi vērās viens otra acīs, cerot sastapt daļiņu no būtnes, ko iepazinuši pirms gada. Piepeši, kāds pieklauvēja pie durvīm, iztraucējot teiksmaino mirkli.

nākamā nodaļa

© Zenta, juljetas.wordpress.com,  2014

Visas šī darba tiesības ir aizsargātas. Izdevumu reproducēt, kopēt vai citādi pavairot un izplatīt aizliegts bez autores atļaujas.

Advertisements