23.nodaļa

Rosess

Pēc vairākām dienām.

„Viss ir salikts karietēs kundze, mēs varam doties ceļā” paziņoja kučieris, viegli palokoties karalienes priekšā.

„Paldies, mēs tūlīt iesim” Kristīne atteica, pārlaizdama skatienu pāri telpai.

Tur bija visi, kam bija kāda loma viņas dzīvē. Lučilla izstarodama neizmērojamu prieku, sarunājās ar savu vīru- Heise. Abi bija salaulājušies tūlīt pēc meiteņu atgriešanās no Šandras karaļvalsts. Kāzas izvērtās par nebeidzamiem mīlestības svētkiem, kur ikviens nejutās viens, pat Kristīne ne.

Netālu no jaunā pāra stāvēja Safrāns ar Mefodiju, apspriezdami pēdējos jautājumus, saistībā ar mūsu aizbraukšanu. Safrāns līdz pat pēdējam brīdim nevēlējās doties uz balli, bet Lučilla pārliecināja jaunieti, cik svarīgs Kristīnei būs viņa atbalsts.

Karaliene jau piecēlās kājās, kad atveroties durvīm, ienāca dvīnes Enkantru brāļu pavadībā.

„Jūs taču negaidījāt uz mums?” Rohas uzreiz piesaistīja visu uzmanību.

„Kur jūs tik ilgi kavējāties?” Lučilla jautāja brāļiem, dusmīgi veroties viņos.

„Meitenes vēlējās vēlreiz apskatīt dārzu” atbildēja Zaks, paveroties uz sadotajām rokām, starp viņu un Otīliju.

„Ceru, ka mēs vēl šeit atgriezīsimies” Niāra sacīja. Dvīnes pēc balles dosies atpakaļ uz dzimteni kopā ar tēvu.

Kristīne jau grasījās, ko piebilst, kad Mefodijs paziņoja „Mēs nedrīkstam ilgāk kavēties.”

Viņš devās uz pils pagalmu, pārējie negribīgi sekoja.

Pagalmā būtnes sagaidīja trīs greznas karietes, kas bija izrotātas ar Perlas valstības ģerboni, kas bija identisks zīmējumam uz Kristīne medaljona- tumši sarkana roze, kurai visapkārt vijās melni raksti.

Pirmā bija visgreznākā- ārēji balta, bet iekšpuse bija apvilkta ar greznu sarkanu samta audumu. Tajā iekārtojās Kristīne ar Mefodiju un Lučilla ar Heise.

Nākamās divas karietes bija identiskas- sarkankoka ar tumšiem soliņu apvalkiem. Vienā iesēdās Zaks, Aksels un Flordiami dvīnes, bet trešajā Rohas ar Safrānu. Vecākais Enkantru burvis bija nolēmis neizvēlēties sev pavadoni, bet Safrāns ballē būs Šandras dzimtas pārstāves- Ksenijas pavadonis. Viņai vajadzēja pievienoties pie vampīru zemes robežas.

Sākoties braucienam visās karietēs, izņemto vienu, varēja dzirdēt balsu murdoņas.

Kristīne klusēdama, raudzījās uz draudzeni, kas jau pēc dažām braukšanas minūtēm, bija iemigusi un atliekusi galvu uz vīra pleca. Heise nepārtraukti vērās Lučilla, tikai ik pa brītiņam uzmetot skatienu ainavai aiz loga. Kristīnes skatiens gandrīz visu braucienu laiku bija piekalts logam, jo viņa nespēja ieskatīties blakus sēdošā vīrieša acīs.

Kad meitenes atgriezās no Šandras valstības, Kritušā pamanīja izmaiņas Mefodijā. Viņš vairs nebija tik atturīgs un piekrita gandrīz visam, ko meitene ierosināja un vairs nešķita tik atsvešināts. Tāpēc Kritušā sāka pati attālināties no elfa, jo nespēja vairs sāpināt kādu.

Brauciens uz Terdemortes valstību ilga 2 stundas, bet tas likās, kā īss mirklis, jo priekšā esošie notikumi mainīs ikviena dzīvi.

Kariete apstājās pie grandiozas pils, kučieriem atverot durvis, pasažieri izkāpa uz šī gada pirmā pilnmēness atspīdētās zemes. Izkāpusi no karietes Kristīne pārlaida pēdējo skatienu draugiem, pirms sāksies viņas plāns. Ikvienam tajā bija sava loma, vienam paslīdot viss varēja beigties, bet viņa uzticējās visiem un bija gatava draugu dēļ atdot dzīvību, zinot, ka viņi darītu tāpat.

„Es jūs pavadīšu” pie pulciņa pienāca kalpotājs, visi sekoja viņam. Viesi tika ievesti plašā uzgaidāmā telpā, kur jau bija vairākas būtnes, kas gaidīja pieteikšanu.

Daudzi skatieni slepeni vēroja tikko ienākušos, bet tikai daži sazīmēja pazīstamus, lai arī nevienam vēl nebija uzlikta maska.

Pienāca kārta no Perlas ieradušo būtņu pieteikšanai, visi uzlika maskas. Kristīne pasmaidīja, jo zināja, cik lieliski viņa iederēs šajā masku ballē.

Pieteicējs rūpīgi aplūkoja nākamos viesus, uzreiz saprazdams, ka tie ir īpaši jāpiesaka, tāpēc trīs reizes skaļi piesita ar koku pa grīdu un sacīja:

„Viesi no Perlas valstības” tā piesaistot visu klātesošo uzmanību.

Pirmās viņš pieteica dvīnes „Otīlija un Niāra Flordiami ar pavadoņiem Akselu, Zaku un Rohasu Enkantriem” māsām ieejot zālē ikviena skatiens tika piekalts tērpiem, ko viņas pašas bija darinājušas, Lučillai ar Kristīni arī bija meiteņu darinātie tērpi.

Niārai bija kleita, feniksa krāsās- pamats bija dzeltens, vēl bija sarkans un zaļš audums, kleita bija pieguļoša augšdaļā, rokās bija gari dzelteni cimdi, bet svārki bija kupli un izteiksmīgi. Meitenes rudie mati bija saņemti augstā zirgastē uz izveidotas lielas lokas, seju sedz grezna maska, rotāta ar spalvām. Otīlija kleitai bija tāds pats siluets kā māsas, viņai augumu sedz tērps, kas simbolizēja pāvu. Tērps bija zilā krāsā ar zaļiem akcentiem, kas bija identiski pāva astes rakstam, rokas bija ar platām aprocēm. Seju sedza zila maska ar pāva spalvām vienā malā. Zaks ar Akselu uzreiz devās iepazīties ar dvīņu tēvu, Rohas paliek netālu no ieejas, lai novērotu tālāk notiekošo.

Pieteicējs turpināja „Ksenija Šandras ar pavadoni- Safrānu Manetu, Perlas karalienes padomnieku” puisis lēnām iesoļoja zālē, pametot skatienu uz blakus esošās sievietes pusi. Ksenija viņam uzsmaidīja un pietuvojās tuvāk, kā atbalstot.

Ikviens balles viesis ar nepacietību gaidīja, kad tiks pieteikta Perlas valdniece. Daudzi sačukstējās, par dīvaino pieteikšanu, jo vienmēr pieteica augstāk stāvošo personu, bet pašlaik viss notika otrādi.

„Perlas galma burve Lučilla Tiffa ar vīru Heise” burvei ienākot zālē, tika veltīti vairāki nicinoši skatieni, tikai tādēļ, ka viņa bija sieviete burve. Pūlī kāds izdvesa- ragana. Rohas to piefiksēja un nekavējoties devās pie māsas, kas bija tērpta apburošā flamingo krāsu tērpā, kas lieliski izcēla meitenes augumu, maska bija neliela, bet ik minūti mainīja savu izskatu, tā padarot to vienreizēju.

„Lielisks tērps māsa” viņš sacīja pietiekami skaļi, lai to dzirdētu citi „Ceru, ka izdomājusi, ko speciālu arī savai draudzenei, Perlas valdniecei” Rohas noskūpstīja māsas roku un devās tālāk pie brāļiem.

Apkārtējo skatieni no nicinošiem pārgāja uz pazemīgiem, reti, kurš gribēja būt ienaidniekos ar jauno valdnieci, jo ikviens bija dzirdējis dažādus nostāstu par meitenes spējām.

Tiklīdz pūlis nedaudz norima, tika pieteikta persona, ko visi vēlējās redzēt „Mefodijs Fadalgs ar līgavu Perlas valdnieci – Kristīni Kaduto” meitene bija pieņēmusi šo uzvārdu, kas no itāļu valodas tulkojot nozīmē- kritušā, dienu iepriekš, jo zināja, ka pienācis laiks pieņem to, kas viņa ir un aizmirst pagātni.

Kristīne iesoļoja zem Mefodija rokas, augstu paceltu galvu. Uz mirkli zālē iestājās klusums, visu būtņu acis bija pievērstas Perlas valdniecei.

Viņa bija tērpta melnā kleitā, augšdaļā to rotāju pērlīšu raksts, bet svārki bija kupli, virs pamata auduma bija izvietoti neskaitāmi viegli plandošs, melns audums. Kleitu rotāja rozes baltos, rozā un sarkanos toņos.

Ikvienam meitenes draugam pie apģērba bija pievienota roze, tikai tagad pārējās būtnes to piefiksēja. Jaunās karalienes pleci un rokas bija kaili; seju rotāja pašapzinīgs smaids.

Andžela Deate, pametusi draugos, ar ko runāja, devās sveikt ieradušos viesus. „Pateicos, ka ieradāties uz balli un pagodinājāt mani ar velmi tik oficiāli pieteikta tieši manā namā” Andželas vārdi nesakrita ar viņas toni, kurā varēja just slēptu aizkaitinājumu. Sieviete bija tērptā pieguļošā, melnā kleitā, kas nobālēja Kristīnes tērpa priekšā.

„Paldies, bet es nemaz nevēlējos šodien šeit ierasties. Labprātāk es būtu rīkojusi balli savā pilī” Perlas valdniece augstprātīgi atbildēja.

„Es Kristīni pierunāju doties šurp, jo visi jutīsies ērtāk pazīstamā vietā, nekā jaunā, nezināmā pasaulē, kurā mīt būtnes, kuras visi agrāk nicināja” Mefodijs laipni paskaidroja, draudzīgi veroties sievietes acīs.

„Es nesteigtos ar vārdu agrāk” Deate klusi bildi, pretī stāvošie viesi to nedzirdēja, bet kāds cits gan.

„Es nesteigtos Andžela ar pārsteidzīgiem izteikumiem” pie viņiem pienāca Frenlijs Šandras, varenākās vampīru dzimtas pārstāvis.

Vampīrs piegāja pie Perlas karalienes un palocījis galvu cieņā, noskūpstīja dāmas roku „Prieks, atkal jūs redzēt Kaduto jaunkundze! Atļaujiet sacīt, jūs esat skaistākā dāma šajā ballē.”

„Paldies! Bet jūs aizmirstat, draugiem Kristīne. Mēs taču esam draugi Frenlij, vai ne?” viņa staroja priekā. Ciemošanās Šandras pilī bija atklājusi daudzus noslēpumus, līdz ar to tās iemītnieki kļuvuši par tuviem sabiedrotajiem.

„Protams, Kristīn!” Frenlijs pievērsās Mefodijam „ Esmu pagodināts iepazīties ar šīs skaistās jaunkundzes līgavaini” abi sarokojās „Ceru, ka neturat uz mani ļauju prātu sakarā ar vizīti manā pilī.”

„Nekādā gadījumā, es saprotu. Elfi ir spēcīga alianse, ko pazaudēt būtu stulbums” Mefodijs atteica. Šandras valstībai bija robežas ar elfu valstību, kuras mantinieks bija Mefodijs.

Andžela Deate noklepojās, lai pievērstu uzmanību, kas nepieklājīgi bija viņai atņemta.

Kristīne pameta skatienu uz sievieti uz sacīja „Varat doties sveikt citus ieradušos” un atkal pievērsās vampīram „Jūs teicāt, ka vēlēsieties iepazīstināt mani ar kādu ballē.”

„Jā, šī dāma ir tuva mūsu dzimtas draudzene” Frenlijs norādīja abiem, lai seko. Nama māte tika atstāta viena un aizvainota.

Vampīrs devās balkona virzienā, uz tā gaidīja trīs dāmas, divas bija tērptas greznās ampīra stila kleitās, viņas Kristīne pazina: Alīna- Frenlija sieva, Jana- Šandras princese.

Kristīne sveicināja abas pazīstamās dāmas un iepazīstināja ar Mefodiju, kas nekavējās izteikt komplimentus.

Frenlijs pievērsās trešajai būtnei „Kristīn, iepazīsties Anastasija Petrova! Nastja, Kristīne Kaduto, Perlas valdniece un viņas līgavainis Mefodijs Fadalgs.”

Sieviete bija ģērbta ķīniešu griezumu kleitā no zīda ar grezniem austrumu rakstiem, mati saņemti uz augšu ar matadatām. „Es ar nepacietību gaidīju, kad varēsim iepazīsties. It sevišķi pēc jūsu grandiozās ierašanās” Anastasija atzinās, palūkojoties uz deju zāli „Šonakt jūs satiksiet viņu .”

Viņas vārdi pārsteidza Kristīni nesagatavotu „Ko jūs ar to domājat?”

„Neko īpašu, atvainojiet mani” sieviete pameta kritušo apstulbušu, meiteni pārņēma šaubas.

„Atļausiet atklāt” Frenlijs kliedēja iestājušos klusumu „Anastasijai piemīt īpašas spējas, ko neviens no mums nav spējis izprast. Brīžiem viņa paredz nākotni, citreiz vienkārši nolasa domas, bet neuztraucaties, Nastja nekad nedarīt neko tādu, kas kaitētu kādam. Viņa ir pēdējais Petrova klana vampīrs, pārtiek tikai no savu priekšteču asinīm. Tiklīdz tās beigsies būs pienācis pēdējās Petrovas gals.”

Kristīne rūpīgi apdomāja ikvienu dzirdēto vārdu, aizceļojusi tālu prom domās, viņa nedzirdēju, ka tiek uzrunāta.

Mefodijs pieskārās līgavas rokai, lai atsauktu atpakaļ reālajā pasaulē „Kristīn, dosimies iepazīties ar pārējiem.”

„Jā, mums vēl daudz, kas jāpaveic līdz dievu ierašanās brīdim” viņa palūkojās apkārt un atskārta, ka uz balkona ir viena ar elfu „Kur palika Šandras?”

„Tiklīdz tu aizdomājies, lūdzu, lai viņi mūs atstāj” viņš paskaidroja.

„Tu rīkojies pareizi. Tagad dosimies” Mefodija pavadīta viņa iegāja atpakaļ zālē.

Pāris lavījās cauri pūlim, lai nonāktu pie uzkodu galda, kur stāvēja Neits Šandras.

Vampīrs uzreiz ķērās klāt pie galvenā „ Visi piekrita, vienīgi viena persona vēlas personīgi ar tevi runāt” viņa uzdevums bija runāt ar visiem vampīru rases pārstāvjiem, kas bija Melisandras sarakstā, kas atklāja būtnes, kas varētu palīdzēt Perlas valdniecei, ja šī vakara plāns nenoritētu gludi.

„Mefodij, tu varētu paziņot Flordiami kungam, ka vēlos ar viņu runāt?” viņa izteica frāzi, kas nozīmēja, ka elfam jāuzzina, par sabiedrotajiem no feju rasas.

„Labprāt! Neit, pieskati manu līgavu” viņš atsacīja un, noskūpstījis mīļoto uz vaiga, devās projām.

„Dosimies” vampīrs norādīja virzienu.

Viņi devās uz priekšu un it kā negaidīti nonāca līdz galdam uz kura bija izvietotas neskaitāmas pudeles ar asinīm. Šobrīd pie tā atradās trīs asinssūcēji.

„Neits Šandras, kāda patīkama sastapšanās” vecākais no esošajiem vīriešiem palūkojās uz draugu un uzreiz atpazina blakusesošo dāmu „Tev ir izdevies nozagt šī vakara daiļāko būtni” viņš noskūpstīja Kristīne roku „Raivo Strigoro, jaunkundze.”

„Paldies par komplimentu. Skatos esat jau baudījis jums piedāvāto dzērienu, ja varētu uzzināt, kā asinis tās ir?” viņa jautāja vampīram.

Viss pulciņš pārsteigti vērās meitenē „Tās ir dzīvnieku asinis. Kāpēc jūs to vēlējāties zināt?” atbildēja blondais vampīrs.

„Tāpat vien. Vampīri man vienmēr šķituši noslēpumainākā no rasēm” Kristīne devās pie galda un ielēja glāzē asinis.

Vampīri aizturējuši elpu rūpīgi vēroja, ko viņa domā darīt. Meitene pasmaržoja glāzes saturu un pielikusi pie lūpām iemalkoja vienu malku. Vīrieši noelsās, Raivo iesmējās, kad redzēja, kā jaunkundze nolaiza asins lāsīti, kas bija palikusi uz lūpām.

„Leopards. Nezināju, ka viņi mīt šajā pasaulē” viņa precizēja, padodot savu glāzi Neitam „Tu taču izdzersi atlikušo” vampīrs paņēma glāzi un nekavējoties iztukšoja.

Kristīne pagriezās pret pārējiem vampīriem „Tikai nesakiet neko manam līgavainim un nejautājiet man, kāpēc” viņa palūdza.

„Neuztraucieties, mūsu lūpas būs slēgtas” Raivo bilda un aši pārlaida skatienu zālei „ Bet mūsu namu durvis vienmēr atvērtas jūsu pārsteidzošajai būtībai.” Viņš paziņoja un arī devās prom, abi pārējie piekrītoši pamāja un sekoja.

„Ko tālāk?” Neits taujāja.

„Tālākais nav tavā ziņā, jo, lūk, nāk man nākamais kompanjons” Kristīne atteica un devās pretī Rohasam.

Viņš uzreiz piedāvāja meitenei savu elkoni un uzreiz iečukstēja ausīs „Visi piekrita” puisis runāja par burvjiem, kas piekrituši palīdzēt burvestībai, kas būs nepieciešama.

„Kur ir Mefodijs?” meitene vēlējās zināt, vai viss ir savās vietās.

„Pēdējoreiz redzēju viņu spoguļu istabā, runājot ar kādu no feju rases” Rohas stāstīja un pēkšņi apstājās „Bet lūk šeit briest tracis” viņš jau grasījās griezties riņķī ar paziņu, bet nepaspēja.

„Kaduto jaunkundze, es vēlos jūs ar kādu iepazīstināt” viņu virzienā nāca Andžela, viņai sekoja trīs elfu rases pārstāvji.

„Tie ir viņi?” Kristīne caur zobiem izdvesa, blakus esošais vīrietis apstiprinoši pamāja.

„Mefodijs tūlīt būs šeit” burvis nosūtīja slēptu ziņu brāļiem un māsai.

Kritušā dziļi ieelpoja un palūkojās uz nācējiem.

Namamāte bija nolēmusi vadīt sarunu. Viņa pagriezās pret elfiem, kas šķiet tikko bija ieradušies un vēl nepazina, šī vakara galveno sarunu vaininieci „Iepazīstieties, Perlas valdniece- Kristīne Kaduto.”

„Koltrans Fadalgs, Agronas kroņprincis” viņš jau pieliecās, lai noskūpstītu roku, bet viņa to nepieļāva, uzliekot abas rokas uz sava tērpa, veltot vīrietim samākslotu smaidu. Koltrans izlikās to nemanījis un iepazīstināja „Mana sieva Erisa un draugs Gato Paskāns.”

Vīrietis palūkojās uz Rohasu „Jūs noteikti esat šīs burvīgās dāmas līgavainis. Jums gan ir paveicies.” Rohas nekā neatbildēja, tāpēc to grasījās darīt Deate, bet nepaspēja, jo nemanot bija pienācis Mefodijs.

Burvis uzreiz saņēma Kristīnes roku un ielika to elfa stiprajā plaukstā „Nododu atpakaļ tavu līgavu, veselu un neskartu” viņš vēl pameta skatienu elfu virzienā un pievērsās Andželai „Jūs varētu mani iepazīstināt ar savu burvi, dzirdēju, ka viņš esot nepārspējams” viņš vadīja sievieti prom.

„Kāpēc Rohas bija tik uztrauks?” viņš noskūpstīja līgavu un tad tikai pagriezās pret brāli, izliekoties, ka nav redzējis viņus. „Koltran, kā redzu esat jau iepazinušies ar manu līgavu” Mefodijs nostājās blakus mīļotajai un aplika roku ap vidukli.

„Ko tas nozīmē?” Koltrans nikni vērās brālī.

Kristīne nolēma uzņemties tālāko, lai ātrāk viss beigtos „Tas nozīmē, ka visi šeit esošie zina, ka īstais Agronas kroņprincis ir dzīvs. Tāpēc iesaku likt mūs mierā, ja nevēlaties problēmas, jo, ja šis vakars tiks sabojāts jūsu dēļ, nekad vairs nespersiet savu kāju Agronā” viņa lūkojās tieši elfa acīs, tad pēkšņi pievērsās Erisai „Ja tu tā turpināsi skatīties uz manu vīrieti, es pati personīgi izgriezīšu tev acis.” Kristīne kopā ar Mefodiju devās tālāk.

Neviens nerunāja par tikko notikušo.

„Fejas tevi sveicina” Mefodijs bilda vārdus, kas nozīmēja, ka lielākā daļa šīs rases ir piekrituši palīdzēt.

„Tātad mēs varam aizmirst par visu un vienkārši izklaidēties” Kristīne atteica un abi devās dejot.

Turpmāko vakaru vairs netika runāts par plānu, ikviens baudīja balli un neparko neuztraucās, līdz brīdim, kad pienāca brīdis oficiāli paziņot Perlas valdnieci.

Zālē esošie sapulcējās ap nelielo skatuvi, tiklīdz ieradās dievi, visas sarunas apklusa. Bija ieradušās divas dievietes- Seremela un Ganna, un dievi- Metejs un Hefalīns.

Klātesošās bija neizpratnē, bija ierasts, ka jaunas pasaules un valdniekus paziņo viena, maksimums divas dievības.

Ganna pirmā sāka runāt „Jūs esat šeit ieradušies ne tikai svinēt šī gada pirmo pilnmēnesi, bet arī būt liecinieki, jaunas pasaules radīšanai” Viņa ar skatienu sameklēja meiteni „Kristīn, pievienojies mums.”

Jaunajai karalienei kāpjot uz skatuvi, pūlī norisinājās vairākas sarunas, par viņas saistībām ar dieviem. Kristīne nostājās ar skatienu pret viesiem.

„Visupirms gredzeni” Hefalīns pavēstīja.

Seremela pienāca tuvāk meitenei „Lūdzam rases atkārtoti izteikt savu atbalstu.”

Pirmais uz skatuves kāpa Mefodijs „Es, kā Agronas kroņprincis un pārstāvis no elfu rases apliecina mūsu uzticību valdniecei ar šo gredzenu” viņš novietoja to uz spilvena, ko meitene turēja rokās un nostājās aiz viņas.

Šoreiz zālē esošie rasu pārstāvi ar saviem aplausiem varēja piebalstot. Elfi to darīja ļoti kūtri.

Feju rasi šoreiz pārstāvēja Rafail Flordiami „Fejas atbalsta karalieni un dāvina gredzenu, kā pateicības un laipnības vēstnesi starp mūsu tautām.” Telpu pāršalca pasakaina melodija, ko radīja fejas. Kristīne pasmaidīja.

Tālāk uz skatuves kāpa Neits „Šandras dzimtas vārdā pasniedzu šo gredzenu, kā mūžīgas draudzības un sadarbības zīmi.” Izskanēja desmitiem aplausu.

Pēc tam Rohas negaidīti parādījās blakus Kristīnei „Enkantru dzimtas vārdā dāvinu šo gredzenu, kā bezgalību pateicības un draudzības simbolu.” Būtnes, jau domāja, ka ar to viss būs beidzies, bet tā nebija.

Uz priekšu iznāca Metejs „Gabriels de Manī šodien nevarēja ierasties, tāpēc es runāšu viņa vārdā. Eņģeļu rase sniedz šo gredzenu, kā neiznīcināmas patiesības un taisnīguma apliecinājumu.” Kristīne gaidīja, ka tiks aicināts Safrāns uz skatuvi, bet tā nenotika.

Likās dievi gaida vēl kaut ko, tad Seremela ierunājās „Ja vēl kāds vēlas ko teikt, lai runā tagad, vai klusē mūžīgi.” Perlas valdniece jau bija aizmirsusi, ka oficiālajā pieteikšanā, ikviens varēja izteikt savas pretenzijas vai atbalstu, neskatoties no piederības rasei vai vecuma.

Uz priekšu iznāca vīrietis, tikai dziļāk ieskatoties Kristīne atpazina viņu un uz mirkli aizvēra acis.

„Es, Igors de Savera, pūķu rases vārdā vēlos pasniegt šo gredzenu Perlas valdniecei, kā  neizsmeļamas mīlestības un kvēlojošās uguns solījumu.”

Vīrietis uzkāpa uz skatuve un ieskatījies dziļi mīļotās acīs novietoja rotu blakus pārējām un nostājās blakus Mefodijam.

Pēkšņi pūlis pašķīrās, jo kāds bija atvēris portālu tieši zāles vidū. No portāla iznāca Melisandra, būtnes pagāja malā dodot vietu Sargātājai, kas bija pārāka par vairākiem no viņiem.

Sieviete palocījās dievību priekšā „Es nāku ar ziņu no cilvēku pasaules. Visu augstākais Dievs vēlas, lai tiktu ņemt vērā arī cilvēku zeme viedoklis.”

„Mēs tevī klausāmies Sargātāja” Ganna paziņoja.

„Dieva, līdz ar to visas Zemes cilvēces vārdā, pasniedzu šo gredzenu Kristīnei, ka miera un ticības simbolu, kas ļauj viņai pašai radīt vārtus uz mūsu pasauli” viņa apmierināti smaidīja, novietojot gredzenu uz spilvena.

„Tagad lūgšu Kritušo pārstāvi atnest kroni” Seremela pavēstīja. Safrāns uzkāpa uz skatuves un uzlika kroni Kristīnei, kas bija nometusies uz viena ceļa.

Seremela palūkojās uz meiteni un pasludināja „Celies Perlas valdniece, visu kritušo karaliene. Saņēmusi septiņu rasu svētību, nekad nevienam nebūs ļauts apšaubīt tavu vietu paralēlajās pasaulēs.”

Kristīne piecēlās un ar neizmērojamu lepnumu raudzījās pūli, pirmoreiz šajā vakara pati savām acīm redzot Danielu. Brālis raudzījās tieši uz meiteni, bet neizskatījās, ka viņš atpazītu savu māsu.

Zāli pāršalca aplausi, kas nerimās vairākas minūte, tāpēc nemanot bija sācies Perlas valdnieces plāns.

Kamēr visu skatieni bija pievērsti skatuvei, nevienam nemanot Daniels bija pazudis no viesu vidus.

Kristīne uzsmaidīja Rohasam, kas lepni nokāpis no skatuves, devās prom no galvenās zāles.

Viņa jau grasījās doties pie Mefodija, kad viņu kāds saķēra aiz rokas un pavilka malā.

„Tāds bija tavs plāns! Pamest mani un apprecēt elfu kroņprinci” Igors vērās tieši meitenei acīs, ar neslēptu aizkaitinājumu.

„Es teicu, mēs nevaram būt kopā” Kristīne atteica un centās izlocīties no vīrieša tvēriena, bet tas neizdevās.

Igors saņēma mīļotās seju plaukstās, tā liekot ieskatīties viņa acīs „Tur jau tā lieta! Tu saki mēs neveram! Bet tam nav nozīme, ja mēs to vēlamies!”

Kristīne juta, ka vairs nevarēs noturēt asaras „Es to nevaru Igor, nespēju būt egoistiska un pamest visu mīlestības dēļ! Turklāt tu neesi vienīgais, kas glabā daļiņu no manas sirds” izdzirdējis šos vārdus, vīrietis palaida meiteni, kura nekavējoties centās nemanīti pazust arī no pārējo skatieniem.

„Kristīn, pagaidi, kurs tu dodies” viņu pārtvēra Lučilla, bet ieraudzījusi asaru pēdas uz draudzenes sejas, burve uzreiz aizbūra abas uz telpu, kur neviena nebija.

„Igors runāja ar mani” Kristīne paskaidroja atsēžoties tuvākajā krēslā „Kā es spēju sāpināt tik daudz cilvēku?”

„Jo tu neuzticies vīriešiem. Tev liekas, ka viņi tevi pametīs un atstās vienu, bēdu sagrautu, bet visi nav tādi. Daniels bija neģēlis. Redzot šo vīrieti, nespēju noticēt, ka viņš ir tavs brālis. Jūs nekas nesaista” Lučilla izteica savu viedokli un, ar burvestības palīdzību, nomaskēja Kristīnes asaru pēdas.

„Šeit var droši runāt?” burve apstiprinoši pamāja „Kā viss norit?”

„Daniels ir prom. Jums ar Mefodiju vēl pāris minūtes jābūt kopā un tad parādīsies tava dubultniece” burve precīzi zināja katra plāna niansi.

„Labi! Aizbur mani pie Mefodija” Kristīne piekārtoja kleitu.

„Tas nav vajadzīgs, viņš jau tevi gaida aiz durvīm”” Lučilla paziņoja un atvēra durvis, aiz kurām nemierīgi dīdījās elfs.

„Viss kārtībā?” viņš uzreiz pārjautāja.

„Jā” Kristīne sacīja un devās pie līgavaiņa. Abi virzījās dejotāju virzienā.

Bija pagājušas vairāk, kā desmit minūtes, Kristīne devās uz dāmu istabu, bet atverot durvis nonāca pavisam citā telpā. Tai pat laikā pie Mefodija devās Lučilla, kas bija ģērbta kleitā, kas identiska Kristīnes, bet seju sedz Naskonderi maska, kas nevienam neļāva viņu atpazīt.

Kristīnei visapkārt bija tumsa, bet meiteni tas neuztrauca. Pēkšņi telpā iedegās vairākas sveces, liekot saskatīt stāvu, kas nemierīgi soļoja pa telpu- Danielu.

Puisis uzreiz atpazina Perlas valdnieci un strauji devās viņai klāt „Kā jūs iedrošināties?” Bet metru no meitenes apstājās un tuvāk vairs nevarēja pieiet.

„Tas, ka tu nevienu neredzi, nenozīmē, ka šeit nav būtņu, kas mani aizsargās” viņa sacīja, ne mirkli neatraujot skatienu no brāļa.

Pēc izteiktajiem vārdiem, kā uz burvju mājienu parādījās vairāki burvji, kas bija izvietojušies pa visu telpu.

Vistuvāk Kristīnei atradās Rohas, kas ar mājienu licis pārējiem atkal paslēpties, nostājās tieši aiz meitenes „Vari pat nemēģināt viņai tuvoties.”

„Ko jūs vēlaties no manis? Jūs to nožēlosiet!” Daniels dusmās kliedza.

„Tu kā vienmēr uzdod nepareizos jautājumus” Kristīne samāksloti iesmējās. Viņa ilgi bija šaubījusies, kā notiks abu tikšanās, pat pēc atklājumiem Šandras pilī, meitenei šķita, ka piedos Danielam, bet raugoties vīrietī, kura sejā nebija ne kripatas no tās personas, kam viņa bija uzticējusies, tika pieņemts smags lēmums.

„Mēs nekad neesam tikušies. Es noteikti atcerētos” viņš pilnīgi pārliecināts atteica.

„Es gan atceros, ikvienu tavu vārdu. It sevišķi pēdējos vārdus, ko sacīji, tie iesakņojās manā zemapziņā un tikai tagad to izsakot tie aizlidos, kā nebijuši” Kristīne notrauca asaru, kas par spīti visām pūlēm bija spējusi izlauzties, un, saņēmusi visu spēkus, sacīja „Neuztraucies es atgriezīšos, mās!”

Daniels šokā vērās meitenē „Kristīn, tā esi tu?” viņa skatiens aizlīdēja līdz ģerbonim, kas bija izšūts uz kleitas „Kā es ātrāk es to nepamanīju! Mūsu ģimenes simbols.”

„Izbeidz!” Kristīne dusmās atkliedza „Tu man neesi nekas!”

„Mēs esam brālis un māsa” viņš centās pietuvoties meitenei, bet šoreiz viņa pati atkal dzirdot melus, devās puisim klāt un pagrūda tā, ka viņš nokrita uz grīdas.

Dusmas bija pārņēmušas Kritušās prātu, kas nozīmēja, ka viņa kļuva stiprāka „Pietiek melu! Es visu zinu, jo lasīju pareģojumu” viņa caur asarām iesmējās „Tev es biju tikai lelle, ko vadīt! Meitene, kas varbūt vadīs paralēlo pasauļu vēsturē spēcīgāko armiju.”

Daniels raudzījās meitenē ar pārsteigumu. Visu šo laiku viņš bija pārliecināts, ka Kristīne nespēs būt tā, kas piepildīs sen uzrakstīto, bet tagad puisi pārņēma šaubas, par iepriekš izdarīto izvēli, atstāt meiteni.

Kristīne devās atpakaļ pie Rohas, viņa kaut ko iečukstēja viņam ausīs, vīrietis izgaisa atstājot abus, arī pārējie burvji pilnībā pameta telpu.

„Zini, kas ir pats skumjākais” viņa raudzījās vīrietī, ko visu mūžu bija uzskatījusi par brāli „Tu nepieredzēsi pareģojumu.”

„Ko tu ar to domā?” puisis pārbijies vērās meitenē.

Kritušās rokas aizdegās liesmās, bet viņa nekā nejuta. Viņa pietuvojās Danielam „Šonakt tu sadegsi elles liesmās.”

nākamā nodaļa

© Zenta, juljetas.wordpress.com,  2014

Visas šī darba tiesības ir aizsargātas. Izdevumu reproducēt, kopēt vai citādi pavairot un izplatīt aizliegts bez autores atļaujas.