Blogmas #19 Ziemīgi citāti

“Then the Grinch thought of something he hadn’t before! What if Christmas, he thought, doesn’t come from a store. What if Christmas…perhaps…means a little bit more!

 Dr. Seuss, How the Grinch Stole Christmas!

Ziemassvētkos mums ir tikai tik daudz īsta prieka, cik daudz mēs varam nolasīt no ielīksmotām bērnu acīm un sejām.

Kārlis Skalbe

“I will honour Christmas in my heart, and try to keep it all the year.“

Charles Dickens – A Christmas Carol

One can never have enough socks,” said Dumbledore. “Another Christmas has come and gone and I didn’t get a single pair. People will insist on giving me books.”

 J.K. Rowling, Harry Potter and the Sorcerer’s Stone

It was the beginning of the greatest Christmas ever. Little food. No presents. But there was a snowman in their basement.

Markus Zusak, The Book Thief

“I wonder if the snow loves the trees and fields, that it kisses them so gently? And then it covers them up snug, you know, with a white quilt; and perhaps it says, “Go to sleep, darlings, till the summer comes again.”

 Lewis Carroll, Alice’s Adventures in Wonderland & Through the Looking-Glass

“A snowball in the face is surely the perfect beginning to a lasting friendship.”

 Markus Zusak, The Book Thief

 

Advertisements

Blogmas #18 Svētku mūzikas albumu Top 5

Jau šai svētdienā svinēsim Ziemassvētku vakaru, bet līdz tam vēl noteikti jāpaveic daudzi darbi. Gatavojot es parasti neklausos mūziku, bet rosoties citur ir patīkami klausīties skaistās svētku meldijās. Šoreiz atklāju piecus albumus, kas lieliski rada un papildina Ziemassvētku gaisotni. Šoreiz tikai viena dziesma no katra, lai sniegtu nelielu ieskatu. bet iesaku uzmeklēt un noklausīties arī citas dziesmas no šiem albumiem.

 

Pentatonix- That’s Christmas To Me

Michael Buble -Christmas

Dažādi izpildītāji – Tev tuvumā

Glee: The Music, The Christmas Album

 She & Him -Christmas Party

 

Blogmas #17 : Ziemas pasakā

Ja vakar viss vēl bija zaļš, tad šodien varēja atkal piecelties ziemā, ceru ka arī nākošnedēļ mēs tiksim aplaimoti ar sniegu. Šajā rakstā varēsiet aplūkot manis uzņemtās ziemīgās bildes, kas uzņemtas iepriekšējos gados.

Vēlu visiem, siltu un piparkūku smaržām bagātu Trešo Adventi!

Blogmas #16 : Piparkūku namiņš. Pirmā daļa

Piparkūku namiņu gatavoju jau kādu trešo vai ceturto gadu, bet ikreiz tas sniedz arvien jaunas gudrības. Šogad es šim darbam pievērsos nopietnāk, pat izgatavoju maketu no šabloniem. Kā katru gadu pirms gatavošanas aplūkoju daudzus internetā atrodamos namiņus un pamācības, kā labāk un vieglāk to paveikt. Tomēr vienmēr atgriežos pie pašas saprastām gudrībām. Turpinājumā daži no maniem padomiem.

  1. Lai zinātu vai izvēlētā piparkūku mīkla būs pietiekami cieta, es parasti izcepu nelielu gabalu mīklas vispirms, pārbaudei, bet pēc tam tikai cepu mājiņas struktūras.
  2. Mīklu rullēju jau uz cepamā papīra, lai to nevajadzētu pārcelt, kā rezultātā var sabojāt detaļas.
  3. Šoreiz man arī šabloni lipa pie mīklas, tāpēc vispirms uz mīklas novietoju pārtikas plēvi.
  4. Mīklu es griežu ar sviesta nazi, lai netiktu sabojāts cepamais papīrs.
  5. Visizturīgāk mājiņu līmēt ir ar karameli, bet tad iepriekš jāpārbauda vai visas detaļas sader kopā, jo karamele ātri sacietē.

Tā kā biju nolēmusi mājiņu likt uz tortes kastes pamata, sākumā centos samazināt mājiņas izmērus, lai varētu uzlikt vāku, bet beigās nolēmu tomēr veidot lielāku. Šablonu veidošanā ņēmu palīgā pat transportieri, lai viss būtu vienādi.

 

 

 

 

 

Manuprāt, izcept perfektu mājiņu nav iespējams, jo nevar paredzēt kā piparkūkas izcepsies- tās būs biezas vai plānas, malas parasti vajag aplīdzināt, kā rezultātā var rasties neprecizitātes.  Arī šoreiz man kaut kas līdz galam nebija precīzs, tāpēc palika nelielas šķirbas, bet tās grasos nomaskēt ar glazūru.

 

Tomēr šis dienas beigu rezultāts man patīk un tagad vien atliek izdomāt, kā namiņu dekorēt. Iepriekš dekorēšanu veicu tikai ar balto cukura glazūru, tāpēc šogad gribas ko savādāku, tāpēc šī ir tikai pirmā daļa Piparkūku namiņa celtniecībā. Beigās pievienoju pagājušā gada namiņa foto.

 

 

 

Blogmas #15 Eglītes. Pirmā daļa

Kamēr īstā eglīte vēl dzīvo mežā, ne nojauzdama, ka drīz dosies ceļojumā. ir jauki māju izrotāt ar paštaisītām eglītēm. Jāsaka, ka plāns bija daudz savādāks, bet to nācās mainīt, jo māsa sabojāja līmes pistoli. Šī ir no lietām, kas mani baidīja šāda veida rakstu sērijas laikā- nedrīkst neko atlikt uz pēdējo brīdi, citādi noteikti radīsies neparedzēti sarežģījumi. Vēl šodien cerēju izcept būvmateriālus piparkūku namiņam, bet tas arī atlikts uz rītdienu.  Jau pagājušajā gadā atradu video, kur pārārdīts kā viegli izgatavot skaistu, konusa veida eglīti no kartona un dāvanu papīra. Beidzot šogad tos uztaisīju, tikai rotājumiem nāksies pagaidīt, līdz iegūšu jaunu līmes pistoli.

Pirms…

Pēc…

Foto nav no tiem labākajiem, bet tāpat plānoju visām pievienot rotājumus. Lielajai sarkanai izmantoju sabojājušo dāvanu maisiņu, un vienu centos aplīmēt ar foliju, bet tas neizdevās tik glīti, kā plānoju. Šim rakstam būs vēl turpinājums, bet nobeigumā video, kas sniedza iedvesmu.

 

Blogmas #14 : Grāmatu pirmās rindas

2015. gada rudenī Inga Pizāne-Dilba blogeru vidū uzsāka stafeti,  kas lika ikvienam pārlūkot grāmatu pirmās rindas, izvēlēties senāk vai nesen lasītu 5 grāmatu pirmo teikumu. Manā izlasīto grāmatu plauktā ir daži darbi, kas piesaistījuši manu uzmanību tieši ar pirmajām rindiņām un ievilinājušas stāstā. Autori, kas spēj radīt intrigu ar vienu teikumu, noteikti spēs saglabāt saistošu rakstības stilu arī pārējā darbā.  Ilgāk nekavējoties šoreiz izvēlējos  piecas pirmās rindas no grāmatām, kas ir lasītas diezgan sen, bet man paceļot skatienu tās burtiski ir manā acu priekšā, jo plaukts ir pie sienas virs rakstāmgalda.

 

Kā gan, pie joda, lai es tieku vaļā no Deivida?

Kolīna Makkalova “Eņģelis”

Es neesmu idiots.

Mārtins Gīlihs “Apskāviens”

Viegliem lūša soļiem Andris skrēja gar klusās Ālandes upes krastu un ierasto, bezcerīgo gaidu drebuli nemaz nejuta.  

Valdis Rūmnieks, Andrejs Migla “Kuršu vikingi”

Pagātne nav nemainīga, ja tā vēl nav mirusi.

Barbara Gaudija “Romantiķe”

Kad ziedoņa saule atspīd, kad mīlestība tiklab cilvēku sirdīs, kā arī zilajā debesī ar neizsakāmu prieku līksmo, tad nav laika jautāt un prātot, kāpēc mēs esam jeb kāpēc saule ir.  

Jānis Poruks “Pērļu zvejnieks”

 

Blogmas #13 : Ziemassvētku filmu Top 5

Ziemassvētki ir tās svinības, par kurām ir neskaitāmas filmas,  kas ietilpst visdažādākajos žanros- romantiskās, komēdijas, trilleri un pat šausmu filmas. Bet vissvarīgākais ir tās, kas ik gadu spēj mūs ievilināt stāstā, lai arī jau vairāk kārt to esam redzējuši. Rakstā par piecām filmām, kas ik gadu tiek skatītas manā mājā un ikreiz izraisa smieklus vai sirsnīgas svētku sajūtas.

 

Kā Grinčs nozaga Ziemassvētkus (2000)

Ziemassvētki tuvojas, visa Vovilla derdzīgi gatavojas tiem un steidz pabeigt visus darbus. Mazā Sindija dodas uz pastu, lai apciemotu savu tēvu, un nejauši sastop Grinču. Visi ir dzirdējuši par Grinču, bet nav to redzējuši, it īpaši mazā Sindija. Grinčs draud sabojāt visiem Ziemassvētkus, nozogot tos. Grinčs to dara tikai tāpēc, ka bērnībā tieši Ziemassvētkos viņš tika atstumts no citiem tāpēc, ka bija citādāks kā pārējie.

Filma, kas liek smaidīt un smieties, tai pat laikā mācot, ka atšķirīgs nenozīmē sliktāks. Man sākumā šī filma tik ļoti neaizrāva, bet, kad paaugās māsa un viņa to skatījās, Grinča tēls mani ievilināja stāstā. Jāsaka, ka tikai nesen uzzināju, ka galveno varoni atveidoja Džims Kerijs, šķiet es pat īpaši neaizdomājos, ka zem zaļā tēla slēpjas aktieris.

Santa Klauss (1994)

Šķirtajam tēvam Skotam Ziemassvētki jāpavada kopā ar dēlu Čārliju. Kad uz mājas jumta izceļas pamatīga jezga, tēvs un dēls nolemj pārbaudīt, kas grabinās gar viņu skursteni. Pārsteigtie Skots un Čārlijs atklāj, ka uz viņu jumta piezemējies Ziemassvētku vecītis savā ziemeļbriežu pajūgā. Taču viņi veco vīru pārbiedē tik ļoti, ka viņš nokrīt no jumta un pēc tam vairs nav atgriežams dzīvajos. Ar to brīnumi nav galā. Izrādās, ka Skotam tagad ir jāieņem Santa Klausa vieta.

Tims Allens ir meistarīgs aktieris, kas ir galvenais faktors, kāpēc skatos šo filmu. Un vēl ar dažu gadu starpību iznāca nākamās filmas daļas, kas lieliski atspoguļo Ziemassvētku vecīti, kā to iztēlojas un pazīst bērni. Humors vijas cauri visai filmai, padarot to par jautri pavadītu laiku pie televizora.

Brīnums 34. ielā (1994)

Sešgadīgajai Sjūzanai jau sen vairs nav nekādu šaubu par bērnības neiztrūkstošo brīnumu – Ziemassvētku vecīti. Viņai mamma jau sen ir izstāstījusi “patiesību”, tāpēc Sjūzana nemaz necer, ka varētu saņemt savas izsapņotās Ziemassvētku dāvanas. Bet pēc tikšanās ar Ziemassvētku vecīti kādā pavisam īpašā rotaļlietu veikalā, Sjūzana saņem ļoti vērtīgu dāvanu – kādu, kam noticēt.

Jauks, sirsnīgs stāsts par to, ka ticēt nekad nav par vēlu. Pirmoreiz šī filma uz ekrāniem nonāca 1947. gadā un vēlāk 1994. gadā tika uzņemta atkārtoti.

Princese Ziemassvētkiem (2011)

Jules viena pati audzina māsas bērnus, kuru vecāki nomira. Šie būs bērnu pirmie Ziemassvētki bez vecākiem, turklāt vienā dienā Jules zaudē darbu un auklīte atsakās pieskatīt bērnus. Tad viņi saņem  ielūgumu svinēt svētkus vectēva pilī, Jules nolemj braukt un ļaut bērniem iepazīties ar vectēvu, lai arī viņš nosodīja dēla laulības. Nonākot pilī šķiet, ka šie nebūs tie jautrākie Ziemassvētki- vecaistēvs ir īgņa, nevēlas egli mājās vai svinības, bet bērnu klātbūtne maina svētku ritējumu pilī. Turklāt Jule iemīlas bērnu tēva brālī- izskatīgā princī.

Skaists stāsts, kā darbība risinās greznā pilī; ko caurvīj mīlas stāsts, ģimenes vērtības. Šo filmu šogad skatīšos jau kādu ceturto reizi.

A Christmas Carol

Viņš bija alkatīgs cilvēks, kuru neinteresēja nekas, izņemot naudas iegūšanu. Viņa dvēselē nebija vietas ne draugiem, ne svētkiem, ne priekam. Un te, Ziemassvētku priekšvakarā, viņa dzīvē notiek pilnīgi negaidīts pavērsiens…

Pēc Čārlza Dikensa romāna “Ziemassvētku dziesma” motīviem ir uzņemtas vairākas  filmas un animācijas, kas ik gadu tiek demonstrētas. Jau vēlējos rakstīt, ka atmiņā zib stāsta variants, ko skatījos bērnībā, bet neatceros, kad ierakstīju filmas nosaukumu youtube.com. Sākumā apskrēju īstajai garām , bet tad atskārtu, ka tā tiešām bija “The Muppet Christmas Carol” (1992), ko atpazinu pēc aktiera Maikla Keina.